2. Grafikas dizains. Senie laiki – 12. gadsimts

Grafikas dizains cilvēkam pazīstams jau kopš seniem laikiem.

  

Pirmie piemēri vērojami pirmatnējo cilvēku alu zīmējumos, piemēram, Lasko alā Francijā (zīmējumi tapuši pirms aptuveni 15. – 18. tūkstošiem gadu). Senie cilvēki ar zīmējumu palīdzību nodeva informāciju, piemēram, kādi dzīvnieki dzīvoja noteiktā apvidū, kurus viņi medīja.

 

  

Senajā Ēģiptē tika izgudrots papiruss – īpašs materiāls, kuru izgatavoja no papirusa niedrēm. Šo materiālu izmantoja, lai uz tā rakstītu. Ēģiptieši izmantoja rakstīto tekstu, lai nodotu viens otram informāciju – reklāmu par noteiktu preču pirkšanu vai pārdošanu. Grāmatās tekstu papildina zīmējumi. Cilvēkus attēlo skatā no sāniem, ķermeņa augšdaļa pagriezta pretskatā.

 

  

Senajā Romā tika izveidota Trajāna kolonna. Kolonna tika izveidota par godu imperatora Trajāna uzvarai pār daku cilti. To izvietoja Trajāna laukumā Romā 113. gadā.

 

 

Kolonnas virsma pārklāta ciļņiem, kas izvietoti spirāles veidā. Ciļņos attēlotas ainas no Trajāna karagājiena, cīņām, attēlotas iegūtās kara trofejas, uzvaras aina.

 

  

Senajā Ķīnā laika posmā no 618. gada līdz 907. gadam tika izgudrotas sagataves no koka teksta iespiešanai, kuras izmantoja budisma tekstu pavairošanai. 868. gadā tika iespiesta pirmā grāmata, šajā grāmatā tika apkopoti dažādi budisma teksti. Hieroglifi izkārtoti stabiņos, informāciju nolasa virzienā no augšas uz leju.

 

 

Sākot ar 11. gadsimtu teksta iespiešanai sāka izmantot pamatnes, kurās tekstu veidoja no rakstu zīmju sagatavēm. Laika posmā no 960. gada līdz 1279. gadam šīs sagataves izmantoja grāmatu pavairošanā.

 

Par grafikas dizaina paraugiem var uzskatīt ģerboņus, kuri simbolu veidā sniedz noteiktu informāciju. Ģerbonis apliecina tā nēsātāja piederību noteiktai dzimtai, pilsētai, kopienai, valstij, organizācijai. To var lietot tikai cilvēks, kurš ir piederīgs šai dzimtai u.c.

 

 

Eiropā heraldikas (heraldika – zinātne par ģerboņiem) pirmsākumi rodami 12. gadsimtā, kas saistīts ar bruņinieku turnīru norisēm (heroldi skaidroja bruņinieku ģerboņu nozīmi).