Cilvēku jau senatnē saistīja iespēja radīt kustības ilūziju, lūkoties uz kustīgiem attēliem. Laika gaitā tika izgudrotas dažādas ierīces, ar kuru palīdzību tā tika radīta.
Fenakistoskops
Šī bija viena no pirmajām ierīcēm, ar kuras palīdzību radīja vienmērīgas, plūstošas kustības ilūziju. Šo iekārtu dēvē arī par stroboskopisko disku. Tulkojumā no sengrieķu valodas fenakistoskops nozīmē acs maldināšana.
Ar šī izgudrojuma palīdzību kustības ilūziju varēja vērot viens skatītājs. Fenakistoskopu izgudroja 19. gadsimta sākumā Eiropā.
Iekārta sastāv no kartona diska, kas vertikāli piestiprināts pie roktura. Pa apli uz diska secīgi izkārtoti zīmējumi, kas vienmērīgi attēlo kustības gaitu. Ap diska augšējo malu vienmērīgi izkārtotas nelielas atveres.
1. attēls: Kartona disks piestiprināts pie roktura
Lai varētu aplūkot kustības ilūziju, nepieciešams spogulis. Skatītājs nostājas pie spoguļa, disku tur rokās tā, lai diska virsma ar attēliem būtu pagriezta pret spoguli.
2. attēls: Kustības ilūzijas vērošanai nepieciešams spogulis (19. gadsimta ilustrācija)
Griežot disku un lūkojoties spogulī pa atverēm, var vērot kustības ilūziju.
3. attēls: Cilvēks soļo
4. attēls: Skrienošas žurkas
Taumatrops
Šo ierīci uzskata par vienu no animācijas priekštečiem. Tulkojumā no sengrieķu valodas, šis vārds nozīmē brīnuma virpotājs.
Taumatrops tika izgudrots 19. gadsimta sākumā. Šī ierīce bija ļoti populāra. Taumatropa pamatā ir disks, kuram abās pusēs uzzīmēti attēli. Disks tiek iekārts aukliņā. Virpinot aukliņu, disks griežas. Griežoties, abi attēli saplūst vienā attēlā. Tiek radīta kustības ilūzija.
5. attēls: Ziedi vāzē
Visbiežāk uz diska vienas puses attēloja putnu, uz otras – putnu būri, vai arī koku bez lapām vienā diska pusē un koka lapas diska otrā pusē.
Kineogrāfs
Uzskata, ka kineogrāfs pastāvēja jau sen, ilgi pirms taumatropa un fenakistoskopa izgudrošanas. Taču pirmā dokumentētā informācija par kineogrāfa izveidi rodama vien 19. gadsimta otrajā pusē. Šo izgudrojumu dēvē arī par šķirstāmgrāmatiņu.
Kineogrāfs ir grāmatiņa (buklets) ar attēlu sēriju. Attēli secīgi, pakāpeniski mainās no vienas lapas uz nākamo. Vērojot attēlus ātri pēc kārtas, lapas pāršķirstot, tiek radīta kustības ilūzija.
Lapu šķirstīšana jāveic pietiekami ātri, vienmērīgā tempā, lai radītu kustības ilūziju. Parasti bukletu tur ar vienu roku, ar otras rokas īkšķi ātri pāršķirstot lappuses.
6. attēls: Kinogrāfs (1868. gada ilustrācija)
Šķirstāmgrāmatiņas bērniem tika veidotas, izmantojot zīmējumus. Savukārt šķirstāmgrāmatiņās pieaugušajiem izmantoja fotogrāfijas.
7. attēls: Šķirstāmgrāmatiņā izmantotas fotogrāfijas
Atsauce:
1. attēls: “Fenakistoskops” (22.02.2023.), fotogrāfs Simon Speed
2. attēls: “Maģiskais disks” (22.02.2023.), fotogrāfs E, Schule, nezināms autors
3. attēls: “Cilvēks soļo” (22.02.2023.), fotogrāfs Simon Ritter von Stampfer
4. attēls: “Skrejošās žurkas” (22.02.2023.), fotogrāfs Tomas Mann Baynes, animators Basile Morin
5. attēls: “Ziedi vāzē” (22.02.2023.), nezināms autors
6. attēls “Kinogrāfs” (22.02.2023.), zīmējuma autors John Barnes Linnett
7. attēls “Šķirstāmgrāmatiņa” (22.02.2023.), fotogrāfs Kolossos, licencēts saskaņā ar CC BY-SA 3.0, izmantojot Wikimedia Commons. Licencēts saskaņā ar GNU Free Documentation Licenci, versija 1.2. vai jebkura jaunāka versija.