2. Vispārcilvēciskās vērtības simbolos. Mūžība, dzīvība, miers

Mūžība

Mūžību simbolizē aplis, jo tam nav nedz sākuma, nedz gala.

Gredzens – tradicionāls mūžības simbols.

Mūžības gredzens

Čūska vai drakons, kuri kož savā astē (urobors) – simbolizē mūžību, mūžīgā riņķojuma ciklu. Beigām vienmēr sekos jauns sākums, ceļa vai notikuma beigas norāda uz jaunu sākumu.

Urobors

Mūžību simbolizē dzeltenā krāsa. Šī nozīme raksturīga gan Rietumu kultūrā, gan arī senajās kultūrās, piemēram, senajā Ēģiptē. Šis priekšstats radies saistībā ar Sauli, kura ir mūžīga.

Saules dievs Ra

Dzīvība

Mātes tēls – dzīvības turpināšanas simbols.

Māte ar bērnu

Ola – jaunas dzīvības avots.

Lieldienu olas

Priedi uzskatīja par dzīvības koku, jo tā vienmēr ir zaļa, nenomet skujas (atšķirībā no lapu kokiem).

"Rietumu vējš" (Toms Tomsons, 1917)

Miers

Olīvzars – miera simbols. Senajā Romā olīvzars bija miera dievietes Pāksas simbols.

Olīvzars ar olīvēm

Olīvzari Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā (organizācijas mērķis – nodrošināt starptautisko mieru un drošību)

Balts balodis – miera simbols. Balodis ar olīvzaru knābī arī simbolizē mieru. Bībelē sacīts, ka balodis, izlaists no Noasa šķirsta grēka plūdu laikā, atgriezās ar olīvzaru knābī, kas simbolizēja Dieva atjaunoto mieru.