1. Renesanse

Florence kļūst par pirmo renesanses centru. Šis laika periods iezīmēja viduslaiku beigu sākumu, kas tiek dēvēta par Dižrenesansi. Dižrenesanse ietver pārmaiņas dažādās sabiedrības dzīves jomās.

Renesanses laikmets ir atdzimšanas periods (aptuveni 14. līdz 17. gs.) atjaunojot seno grieķu un romiešu kultūras elementus.

No 15. līdz 16. gs., kad darbojās tādi mākslas pārstāvji, kā Leonardo da Vinči, Mikelandželo Buanarroti un Rafaēls Santi, ļāva Renesanses mākslai sasniegt savu kulmināciju. Mākslinieki centās atjaunot klasiskās formas un proporciju ideālus, Viņi izmantoja dažādas tehnikas veidojot gan gleznas, gan skulptūras, gan arhitektūru.

 

Aizsākās Florencē 14. gs., 15. gs. tālāk izplatoties Itālijā, tiek dēvēts par agro renesansi. Agrajai renesansei raksturīga tieksme uz naturālismu, vienkāršība, plastisko apjomu robežu skaidrība, zināma formu sasīkumotība.

Augstā renesanse, jeb “zelta laikmets”.

Augstās renesanses jēdziens radies 19. gs. sākumā. Balstījās uz trīs izcilo meistaru Leonardo da Vinči, Mikelandželo un Rafaela (Raffaello Sanzio) sniegumu. Augstā renesanse pārņēma agrās renesanses sasniegumus telpiskā dziļuma atveidojumā, tos pilnveidoja (Mikelandželo Siksta kapella, Cappella Sistina). 

 

 

 

 

Glezniecībā jauninājums bija Leonardo da Vinči ieviestā sfumato tehnika. Tēlniecībā un glezniecībā raksturīga kļuva piramidāla kompozīcija.

 

Sfumato tehnika — tehnika, kura cieši saistīta ar renesanses mākslu, kurā ar smalku otas triepienu pakāpeniski izpludina kontūras, parādot neskaidru, dūmakainu efektu starp dažādiem krāsu slāņiem. Nodrošinot maigu pāreju starp gaismu un ēnu. Leonardo da Vinči bieži lietoja sfumato savos darbos.

 

 

Renesanses izplatība ārpus Itālijas

15. gs. otrajā pusē un arī 16. gs. sākumā renesanses stils no Itālijas sāka izplatīties pārējās Eiropas zemēs, kur to dēvē par ziemeļu renesansi.

Miniatūru glezniecības un tēlniecības sasniegumi jau 15. gs. pirmajā pusē veidoja pamatu būtiskiem sasniegumiem Nīderlandes glezniecībā, kurai piemītošais reālisms priekšmetiskās pasaules atveidojumā, kas tika realizēts eļļas glezniecības tehnikā. Vācijā savukārt jau 15. gs. bija ievērojami sasniegumi iespiedgrafikā. Šajā laikā Nīderlandē radās pirmsākumi klusās dabas, sadzīves un ainavas žanra ainu glezniecībai.

 

Harmonija un proporcijas: renesanses māksla izceļas ar proporciju un harmonijas saskaņu.
Klasiskās ideālās formas atjaunošana: Mākslinieki centās atgriezties pie klasiskajām grieķu un romiešu ideālajām formām un skaistuma standartiem, kas raisa sajūtu par pilnību un ideālu skaistumu.
Atšķirīga formveide un estētika, salīdzinot ar gotikas stilu.
Daba, realitāte un cilvēks ieguva jaunu nozīmīgumu arī joprojām dominējošās reliģiskās tematikas darbos.
Tika meklēti jauni izteiksmes veidi, studēta cilvēka un dzīvnieku anatomija, optikas un perspektīvas likumi, ļaujot attīstīt un paplašināt mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus.
Lineārās (jeb centrālās) perspektīvas atklāšana radīja iespēju atšķirīgi atveidot telpu un veidoja priekšnoteikumus iluzoru efektu iekļaušanai figurālās kompozīcijās, kā arī ainavas kā noteikta žanra aizsākumiem.
Mākslinieki pievērsās ķermeņa formu un kustību studijām un kailfigūras atveidojumam.
Parādījās portrets kā patstāvīgs žanrs gan glezniecībā, gan tēlniecībā.
Radās arī alegorijas un mitoloģiska satura darbi.

 

Par renesanses aizsācēju glezniecībā tiek uzskatīts Mazačo, īstajā vārdā Tommazo di Sers Džovanni di Simone, itāļu gleznotājs. Aizsācis agrās renesanses glezniecību. Mazačo pirmais izpratis gaismēnas lomu glezniecībā, izmantoja reālās telpas optiski iluzorisku paplašināšanu.

"Sv. Trīsvienība" un "Naudas nodeva" 

 

 

 

Leonardo da Vinči kā personība visspilgtāk ilustrē renesanses laika cilvēku. Viņš bija izcils arhitekts, skulptors, gleznotājs. Viņu uzskata par vienu no pasaulē izcilākajiem gleznotājiem un dižākajiem ģēnijiem, par talantīgāko cilvēku, kāds jebkad ir dzīvojis. Slavens ar savām reālistiskajām gleznām, īpaši izceļama "Mona Liza" .

 

 

Mikelandželo Buonarroti jeb vienkārši Mikelandželo itāļu tēlnieks, gleznotājs, arhitekts un dzejnieks. Viņš vispilnīgāk atspoguļo humānisma ideālus — monumentalitāti, vispārinātu formu, cilvēka skaistuma ir arī jaunā, baroka stila ievadītājs. Viens no pazīstamākajiem darbiem mūsdienās ir marmorā veidotā skulpturālā grupa "Pietà" (no itāļu val. līdzjūtība).

 

 

Rafaēls Sancio da Urbīno, pazīstams arī kā Rafaēls bija renesanses laikmeta itāļu gleznotājs un arhitekts. Rafaēls tiek uzskatīts par vienu no tā laika labākajiem māksliniekiem. 

 

 

Atēnu skola ir Rafaēla no 1509. līdz 1511. gadam radīta freska Rafaēla Parakstu zālē.