Arhitektūra — teorija. Vizuālā māksla, 2. klase.

Vārds arhitektūra sastāv no diviem sengrieķu valodas vārdiem arhi – vecākais un tekton – celtnieks.

Svarīgi!

Arhitektūra ir māksla projektēt un būvēt celtnes un to kompleksus.

Par arhitektūru dēvē arī pašas ēkas. Arhitektūras darbus bieži vien uztver gan kā mākslas darbus, gan arī kā kādas valsts vai pilsētas simbolus. Piemēram, par Parīzes, Francijas galvaspilsētas, simbolu uzskata Eifeļa torni.

Svētā Pētera baznīca, Rīgas simbols	Eifeļa tornis, Parīzes simbols	Vasīlija Svētlaimīgā katedrāle, Maskavas simbols
Tadžmahals, Indijas simbols		Svētās Ģimenes katedrāle, Barselonas simbols

Noteiktā laika posmā izveidojās konkrēts arhitektūras stils (piemēram, baroks, rokoko, klasicisms), kuram raksturīgas īpašas pazīmes. Par iepriekšējo laiku cilvēkiem, viņu dzīvi un attīstību spriež pēc šo cilvēku radītās arhitektūras.

Baroks

Rokoko

Klasicisms

Arhitektūra tiek iedalīta vairākās nozarēs:

1. civilā arhitektūra jeb dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, to kompleksi;
2. pilsētbūvniecība (pilsētu plānošana);
3. ainavu arhitektūra (dārzu un parku ainavu veidošana);

17. gadsimta tipa parks

21. gadsimta parks

4. interjera (telpu) arhitektūra.

Rokoko interjers

Jūgendstila interjers

Arhitektūra kā mākslas veids veido cilvēka apkārtējo vidi, tās estētisko noformējumu (lai apkārtne izskatītos skaista, harmoniska), mākslinieciskajos tēlos pauž sabiedrības uzskatus. Arhitektūrā izmanto simbolus, kuri cilvēkam pauž informāciju asociāciju veidā.

Piemēram, 20.gadsimtā ļoti populāri kļuva ASV dejotāji Džindžera Rodžersa un Freds Astērs. Prāgā tika uzcelta postmodernisma stila ēka, kuru nosauca šo dejotāju vārdā, jo ēka atgādina dejotāju pāri.

20.gadsimtā popularitāti guva neparasti uzbūvētas ēkas, piemēram, bibliotēka ASV, kura atgādina grāmatas, izvietotas grāmatu plauktā, vai arī Greizā māja Polijā.

Arhitektūru uzskata par plastiskās mākslas veidu, jo šie mākslas darbi ir telpiski, tie izgatavoti,

apstrādājot kādu materiālu.

Svarīgi!

Arhitekts – cilvēks, kurš izstrādā ēku plānus, ēku fasāžu noformējumu, dekoratīvo elementu izveidi, kā arī iekštelpu noformējumu.

Rasēšanas dēlis, pie kura strādā arhitekts

Fantāzija par 21. gadsimta arhitektu, 1910.gada zīmējums

Arhitekti projektē ne tikai ēkas, bet arī ciematus un pat pilsētas. Arhitekta pamatuzdevums – radīt jaunas idejas, veidojot ērtu lietošanai un vienlaicīgi skaistu arhitektūru. Arhitektu zināmā mērā var uzskatīt par skaistuma speciālistu.

Kolonnu augšējā daļa – kapitelis	Kolonnas
Ēkas ārējās sienas apdare	Griesti

Mūsdienās zināmi tikai daži seno arhitektu vārdi. Par pirmo arhitektu uzskata ēģiptieti Imhotepu, kurš vadīja Džosera piramīdas būvniecību Senajā Ēģiptē trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras.

Imhotepa skulptūriņa

Džosera piramīda

Senajā Grieķijā populārākie arhitekti bija Iktīns un Kalikrāts, kuri būvēja Atēnu Partenonu.

Attēlā – Atēnu Partenons

Seno romiešu arhitekts Marks Vitrūvijs Polions, kurš dzīvoja 1. gadsimtā pirms mūsu ēras, izvirzīja vairākas prasības, kurām jāatbilst arhitektam: viņš ir izglītots cilvēks, kurš prot labi zīmēt, pārzina ģeometriju un vēsturi, ieklausās filozofos, izprot mūziku, medicīnu, pārzina juristu lēmumus, astronomiju un debesu likumus.

Viduslaiku katedrāļu arhitektu vārdi nav zināmi, jo tajā laikā uzskatīja, ka lepošanās ar savu darbu ir grēks. Arhitekta profesija kļuva godājama Renesanses laikā (15.-17. gadsimts), kad arhitekti kļuva tik pat populāri, kā gleznotāji, piemēram, itāļu arhitekti Donato Bramante, Andrea Palladio, Filipo Bruneleski.