1. Origami

Vārds origami tulkojumā no japāņu valodas nozīmē papīra locīšana (ori - locīt, gami - papīrs).

Izveidojusies Japānā 17. gadsimta beigās. Eiropā savu popularitāti guva 20. gadsimta pirmajā pusē, kad tā kļuva par modernās mākslas formu. Šīs mākslas mērķis – lokot pārveidot papīru vai līdzīgu materiālu par pabeigtu skulptūru. Origami neizmanto līmi un šķēres. Origami pamatā izmanto kvadrātveida papīru.

 

 

Šī papīra locīšanas māksla bija pieejama tikai augstākās sabiedrības pārstāvjiem, kur papīra locīšanas prasmi uzskatīja par smalkā toņa pārzināšanu.

 

Japānā origami mākslas izveidi var saistīt ar budistu mūku ieceļošanu, kuri ieveda arī papīru. Tas datējams ar 6. gadsimtu. Arī pirmie origami tika izgatavoti aptuveni šajā periodā. Tie tika veidoti no dārga papīra reliģiskām ceremonijām.

 

Origami kļuva par reliģisko ceremoniju sastāvdaļu jau 794.-1185. gados. Šajā laika posmā samuraji, japāņu kareivji, apdāvināja viens otru dāvanām, pie kurām bija piestiprināti veiksmes simboli, darināti no papīra lentēm. No papīra izgatavoti taurentiņi tika izmantoti sintoistu kāzu ceremonijas laikā (tie simbolizēja līgavu un līgavaini).

 

1797. gadā Japānā tika publicēta pirmā grāmata "Senbazuru Orikata", kurā apkopoti origami locīšanas veidi.

 

Attēlā – fragments no "Senbazuru Orikata"

 

Šajā grāmatā apkopoti dažādi japāņu kultūru raksturojoši sacerējumi, piemēram, par Abei Semei, kurš izgatavoja papīra putnu un pārvērta to par īstu.

 

Papīra locīšanas māksla senos laikos bija pazīstama arī Ķīnā, papīra dzimtenē, Korejā, Vācijā un Spānijā. 20. gadsimta 60. gados origami sāka izplatīties pa visu pasauli, kļūstot par starptautisku mākslas veidu.

  

 

Origami locīšanas pamatelementu jeb pamatformu skaits ir neliels, taču, tos savstarpēji kombinējot, iegūst interesantas un sarežģītas formas.

 

 

Vispopulārākais origami modelis ir dzērve, kuras izgatavošanā izmanto viena toņa papīru, taču iespējams arī izmantot papīru ar dažādu toņu virsmām.

 

 

Senajā Japānā pastāvēja ticējums, ka cilvēks, kurš izgatavos tūkstoš origami dzērves, varēs izteikt savu vēlēšanos, kura noteikti piepildīsies. Japānā dzērve ir svēts putns, senos laikos uzskatīja, ka tā dzīvo tūkstoš gadus. Arī mūsdienās Japānā tic, ka cilvēka vēlēšanās piepildīsies, ja viņš izgatavos 1000 papīra dzērves. 1000 dzērves ir populāra dāvana tuviem draugiem vai ģimenes locekļiem.

 

 

Šīs papīra figūriņas izgatavo no viena vai diviem kvadrātveida papīriem, izmantojot vienu no pamatformām.

 

Attēlā – Brontozaura locīšanas shēma

 

Šie origami tiek izgatavoti tā, lai tie varētu kustēties vai veiktu kustības. Piemēram, vardīte, kura var lēkt uz priekšu, ja tai uzspiež ar pirkstu vai laimes pareģis.

Attēlā – Laimes pareģis

 

Šāda tipa origami ir viens no populārākajiem. Priekšmets tiek izgatavots, savstarpēji savienojot vairākas vienādas detaļas. Detaļas tiek izgatavotas, ievērojot klasiskā origami principus.

   

 

Papīra locījums tiek izgatavots, vadoties pēc rasējuma, uz kura atzīmēti visi locījumi.

 

Šo metodi izmanto, lai izgatavotu figūriņas ar noapaļotām formām. Locīšanā izmanto samitrinātu papīru, kas ļauj izgatavot plastiskas, dabas formām līdzīgas formas.

 

 

Origami pārsvarā izmanto vienkrāsainu papīru. Var izmantot arī īpašu origami papīru, kuram katra puse ir citā krāsā.

Plānāks papīrs noderēs tradicionālā origami izgatavošanai, bet biezāks - slapjā origami veidošanai. Origami izgatavošanai izmanto kvadrāta formas papīru.