Portrets tulkojumā no vecfranču valodas vārda portraire nozīmē ļoti precīzi kaut ko attēlot.
Svarīgi!
Portrets ir cilvēka vai cilvēku grupas, kuri dzīvo vai dzīvoja reālajā dzīvē, attēlojums.
Portrets | Dubultportrets | Grupveida portrets |
Izšķir dažāda veida portretus – portrets (attēlots viens cilvēks), dubultportrets (attēloti divi cilvēki), grupveida portrets (attēloti vairāki cilvēki) un pašportrets (mākslinieks attēlojis pats sevi).
Mākslinieks glezno pašportretu | Rembranta pašportrets |
Aplūkojot portretu, var iegūt dažādu informāciju par portretējamo cilvēku – viņa izskatu, raksturu, iekšējo pasauli, noskaņojumu, sociālo stāvokli.
Portretam ir trīs pamatiezīmes :
- attēls atgādina par cilvēku, kurš neatrodas līdzās;
- attēls izsauc emocijas, jūtas;
- attēlu var pārvietot.
Vēsturiski fakti
Svarīgi!
Senos laikos portretam bija nedaudz citas funkcijas. Tas tika saistīts ar maģiju – cilvēka attēls tika uzskatīts par šī cilvēka aizvietotāju.
Senajā Romā imperatora skulpturālo portretu novietoja tiesas zālē tiesas procesa laikā, tādējādi simbolizējot Romas imperatora klātbūtni šajā tiesas procesā. Mirušo radinieku pēcnāves maskas un nelielas skulptūriņas tika uzglabātas mājās, lai tās sargātu mājiniekus un sniegtu tiem savu svētību.
Daudzās kultūrās portretu uzskatīja par varas un bagātības simbolu. Viduslaikos un Renesanses periodā tika izgatavoti un izvietoti apskatei to cilvēku portreti, kuri ziedoja savu naudu dotās baznīcas vai katedrāles celtniecībai, tādējādi parādot, ka tieši šis cilvēks ziedoja savu naudu (vienlaicīgi norādot uz šī cilvēka bagātību un varu).
Politikā valsts pārvaldītāja portretus izmanto kā valsts simbolu, šo portretu novietojot dažādās valsts iestādēs.
Attēlā – Mao Dzeduns, Ķīnas Komunistiskās partijas izveidotājs
Daudzās valstīs bijušo valsts pārvaldītāju portretus attēlo uz naudas zīmēm vai pastmarkām. Uz pastmarkām un naudas zīmēm tiek attēloti arī citu sabiedrībā nozīmīgu cilvēku portreti, piemēram, rakstnieku, zinātnieku, militāro darbinieku portreti.
Portreta žanra uzplaukums attiecināms uz Senās Romas kultūru, Renesanses periodu, 17. gadsimtu un 18. gadsimtu.
Svarīgi!
Pirmie portreti tika radīti Senajā Ēģiptē.
Tie bija skulpturālie portreti. Portreti tika izgatavoti, ievērojot noteiktus likumus - ja attēloja cilvēku kustībā, tad šis cilvēks veica soli ar kreiso kāju, ja cilvēku attēloja sēdus, tad šis cilvēks rokas turēja uzliktas uz ceļiem. Skulptūru acis tika izgatavotas no dārgakmeņiem. Sejā netika akcentēta neviena grumbiņa, tā tika attēlota gluda.
Vispopulārākais Senās Ēģiptes skulpturālais portrets ir faraona sievas Nofretetes (Nefertites) portrets.
Svarīgi!
Senajā Romā tika izgatavoti reālistiskie skulpturālie portreti.
Tēlnieks attēloja cilvēku tādu, kā viņš izskatījās reālajā dzīvē, neko neizskaistinot. Liela vērība tika piešķirta bārdas, matu attēlošanai.
Renesanses periodā populāri kļuva gleznotie portreti. Mākslinieks centās parādīt portretējamā cilvēka gudrību, dvēseles harmoniju.
Pirmie portreti tika radīti sānskatā, ar laiku mākslinieki iemācījās attēlot cilvēku arī puspagriezienā un pretskatā.
Sānskats | Puspagrieziens | Pretskats |
17. gadsimtā portretu glezniecība kļuva īpaši populāra. Viens no cēloņiem, kādēļ cilvēki pasūtīja māksliniekiem savus portretus, lai akcentētu savu bagātību, sociālo statusu.
Mākslinieki gleznoja portretus, lai parādītu cilvēku dažādos raksturus, portretējamā noskaņojumu, savos darbos attēlojot gan bagātniekus, gan vienkāršos cilvēkus.