1. Stilizācija dekoratīvi lietišķajā mākslā

Stilizācija – attēlojamo figūru dekoratīvs, vispārināts attēlojums. Tiek izmantots vienkāršots zīmējums, vienkāršotas formas, vienkāršota krāsu izmantošana un apjoma attēlošana.

 

Attēlā – stilizēti augi, pūķi un pāvi

 

Stilizāciju izmanto dekoratīvi lietišķajā mākslā.

 

Dekoratīvi lietišķā māksla ir mākslas veids, kuras ietvaros tiek izgatavoti dekoratīvi sadzīvē pielietojami izstrādājumi. Dekoratīvi lietišķās mākslas izstrādājumi ir apģērbs, dekoratīvs audums, trauki, rotas u.c. Izgatavotās lietas pastāv ierobežotā daudzumā.

 

Attēlā – vāze, rotāta stilizētiem augiem un ziediem

 

Rietumu kultūrā (Eiropa, Amerika) šis mākslas veids radās laika posmā, kad amatniecība kļuva par patstāvīgu ražošanas veidu – aptuveni 17.gadsimtā. Tās pamatlicēji bija amatnieki – kalēji, podnieki, drēbnieki, galdnieki u.c., tika izgatavoti ikdienā lietojami priekšmeti ar dekoratīvu apdari. Meistari bieži vien izmantoja stilizētas dabas formas.

 

Par dekoratīvi lietišķās mākslas uzplaukuma periodu uzskata 19.gadsimtu. Uzplaukums saistīts ar apvienības "Māksla un amatniecība" ("The Arts and Crafts movement") izveidi Lielbritānijā. Apvienības dalībnieki izgatavoja priekšmetus ar dekoratīvu apdari, kurus lieto ikdienā, tādējādi cenšoties tuvināt amatniecību un mākslu.

 

Attēlā – interjerā redzami dekoratīvi lietišķās mākslas piemēri

 

Mākslinieki uzskatīja, ka amatnieku izgatavotas lietas ir daudzkārt vērtīgākas par rūpnīcā ražotajām, kuras tiek izgatavotas pēc vienas skices un lielā skaitā. Tika idealizēts viduslaiku (5. - 15.gadsimts) amatnieku darbs, pretstatīts modernajai rūpnieciskajai ražošanai. Apvienības pārstāvji savā darbā neizmantoja rūpnieciskās ražošanas iekārtas.

 

Attēlā – tapešu noformējumā redzami stilizēti augi un ziedi

 

Viņi uzskatīja, ka masveida ražošana degradē gan šo lietu ražotājus, gan arī lietotājus.

 

Apvienības nozīmīgākai pārstāvis – tekstilmākslinieks, dzejnieks Viljams Moriss (1834-1896). Šī apvienība veicināja mūsdienu dizaina izveidi.

 

Attēlā – Viljams Moriss

 

Viljams Moriss izveidoja darbnīcu, kurā izgatavoja oriģinālus audumus un tapetes.

 

Attēlā – tapetes ar stilizētiem ziediem, augiem un putniem

 

Audumos dekori tika gan uzdrukāti, gan arī ieausti un izšūti.

 

Attēlā – apdrukāts audums ar stilizētiem augiem, ziediem

 

Attēlā – ieausts dekors ar stilizētiem augiem un ziediem

 

Attēlā – izšūts audums ar stilizētiem ziediem, augiem

 

Šajā darbnīcā izgatavoja arī paklājus un sienu dekorus – gobelēnus.

 

Attēlā – paklāja fragments ar stilizētiem augiem, ziediem

 

Attēlā – gobelēna fragments ar stilizētu dzeni, augiem, ziediem

 

Tapešu un audumu apdrukā izmantoja īpašus spiedogus.

 

Attēlā – audumu apdrukā izmantojamais spiedogs ar stilizētu augu un ziedu motīviem

 

Attēlā – audumu apdrukāšana, izmantojot spiedogus

 

Šīs produkcijas izgatavošanā Moriss izmantoja personīgi radītu dizainu, kurā dominēja stilizētas dabas formas – augi, ziedi, putni.

 

Attēlā – tapetes ar stilizētām auga lapām

 

Attēlā – interjerā izmantotas tapetes ar stilizētu augu motīvu

 

Mākslinieks attēloja lielākoties Lielbritānijā sastopamus augus un ziedus.

 

Latvijā profesionālā lietišķā māksla radās 19.gadsimta beigās. Par pirmajiem profesionālajiem dekoratīvi lietišķās mākslas meistariem Latvijā uzskatāmi Jūlijs Madernieks (1870-1955) un Jūlijs Straume (1874-1970).

 

Attēlā – Jūlija Madernieka radītā ēdamistabas iekārta