Svarīgi!
Krāsām ir noteiktas īpašības, kuras mākslinieki izmanto, veiksmīga mākslas darba radīšanā.
Silto un vēso krāsu vizuālās īpašības
Par siltajām krāsām uzskata dzelteno, sarkano un oranžo krāsu.
Par vēsajām krāsām uzskata zilo un violeto krāsu.
Attēlā – pa kreisi no zaļās krāsas atrodas vēsie toņi, pa labi – siltie toņi
Siltās krāsas vizuāli tuvina šajos toņos gleznotos objektus, tie izvirzās priekšplānā. Tos objektus, kuri mākslas darbā atrodas tuvāk skatītājam, glezno siltos toņos.
Vēsie toņi savukārt attālina. Tos objektus, kuri atrodas tuvāk horizonta līnijai, attēlo vēsākos toņos.Vēsos toņos parasti glezno arī fonu.
Attēlā – objekti tuvplānā gleznoti siltās krāsās, tuvāk horizonta līnijai – vēsās krāsās ("Siena kaudzes", Klods Monē, 1890-1891)
Lai vizuāli silto krāsu padarītu vēl siltāku, tai piejauc nedaudz melno krāsu. Savukārt, lai silto krāsu vizuāli padarītu vēsāku, piejauc nedaudz balto krāsu.
Silto un vēso krāsu īpašības izmanto līdzsvara radīšanā kompozīcijā. Neliels siltās krāsas laukums spēj nolīdzsvarot lielu vēsās krāsas laukumu.
Attēlā – siltās krāsas laukumi (sarkanais, dzeltenzaļais) līdzsvarā ar vēsās krāsas laukumiem ("Naktstauriņš", Vinsents van Gogs, 1889)
Pelēkās krāsas vizuālās īpašības
Pelēkā krāsa veidojas, savstarpēji sajaucot divas ahromatiskās krāsas - balto un melno krāsu. Lai iegūtu siltāku pelēko toni, tam piejauc nedaudz sarkanās krāsas. Lai iegūtu vēsāku pelēko toni, tam piejauc nedaudz zilo krāsu.
Attēlā – pelēkā krāsa un tās nokrāsas
Pelēkā krāsa attālina. Lai radītu ilūziju, ka attēlotais objekts atrodas telpas dziļumā, to glezno pelēcīgos toņos. Jo tuvāk attēlotais objekts atrodas horizonta līnijai, jo tā krāsa ir blāvāka, pelēcīgāka.
Attēlā – tuvojoties horizonta līnijai, krāsa kļūst pelēcīgāka ("Lietus ozolu birzī", Ivans Šiškins, 1891)
Krāsu savstarpējā ietekme
Krāsas viena otru vizuāli ietekmē. Uz tumša fona jebkura cita krāsa izskatās gaišāka, nekā tā ir patiesībā. Silta krāsa uz vēsas krāsas fona šķiet siltāka, vēsa krāsa uz siltas krāsas fona izskatās vēl vēsāka.
Attēlā – silto un vēso toņu savstarpējā ietekme ("Ainava", Vinsents van Gogs, 1889)
Kontrastus rada arī pretkrāsas – zilā un oranžā krāsa, sarkanā un zaļā krāsa, dzeltenā un violetā krāsa, kas viena otru izceļ, liek izskatīties košākai.
Attēlā – sarkanās un zaļās krāsas savstarpējā ietekme ("Dārzs Saint-Adresse", Klods Monē, 1867)
Atsauce:
Vizuālās mākslas valodas ābece/Vaiva Zirdziņa. - Rīga, Sprīdītis, 1995. - 95 lpp. - il.: 32., 68., 70., 79., 83., 89.lpp.
Attēli:
https://es.wikipedia.org/wiki/P%C3%BArpura#/media/File:Spectrum4websiteEval.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Claude_Monet#/media/File:Claude_Monet,_Grainstacks_in_the_Sunlight,_Morning_Effect,_1890,_oil_on_canvas_65_x_100_cm.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_works_by_Vincent_van_Gogh#/media/File:WLANL_-_artanonymous_-_Nachtpauwoog.jpg
https://es.wikipedia.org/wiki/Gris#/media/File:Grises.png
https://en.wikipedia.org/wiki/Landscape_painting#/media/File:Shishkin_DozVDubLesu_114.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_works_by_Vincent_van_Gogh#/media/File:Landscape_with_wheat_sheaves_and_rising_moon.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Claude_Monet#/media/File:Claude_Monet_-_Jardin_%C3%A0_Sainte-Adresse.jpg