1. Vitrāža

Vitrāža – monumentālās glezniecības veids. Monumentālā glezniecība – lielizmēra glezniecības darbi, kas lielākoties saistīti ar arhitektūru. Šiem objektiem raksturīgs sabiedriski nozīmīgs raksturs. Vitrāžas izmanto arhitektonisko formu papildināšanai un akcentēšanai.

 

Attēlā – Šartras katedrāles (1145-1220) vitrāžas

 

Vitrāžām attēli vai ornamenti tiek veidoti no krāsaina stikla gabaliņiem (tulkojumā no latīņu valodas vārds vitrum nozīmē stikls) kā mozaīka. Stikla gabaliņus savstarpēji saista ar īpaša svina dzīslojuma palīdzību.

 

Attēlā – vitrāža, veidota kā stikla gabaliņu mozaīka

 

Šīs vitrāžas aizpilda logu ailes.

 

Attēlā – Svētās kapelas vitrāžas (Francija, 1242-1248)

 

Parasti vitrāžās izmanto trīs galvenos krāsu laukumus – sarkanu, zilu un dzeltenu. Šie krāsu laukumi tiek papildināti ar caurspīdīgu stiklu, zaļas, violetas un baltas krāsas stiklu.

 

Tradicionāli vitrāžās tiek attēlots kāds stāsts. Kompozīciju veido svēto tēli vai augstāko aprindu cilvēku figūras. Bieži vien kompozīciju papildina teksti – moto, to cilvēku vārdi, kuriem logs veltīts. Kompozīcija tiek papildināta ar dekoratīvām apmalēm, stilizētām augu vītnēm.

 

Attēlā – Jēzus krustā sišanas ainas, kompozīcijas papildinātas ar dekoratīvām apmalēm

Izgatavojot vitrāžas, vispirms tiek zīmēta skice. Tad katrs stikla gabals tiek izgriezts no nepieciešamās krāsas stikla.

 

Attēlā – piegrieztie stikla gabaliņi

 

Smalkākas detaļas (sejas vaibsti, mati u.c.) tiek uzgleznoti uz stikla, izmantojot īpašu stikla apgleznošanas krāsu.

Kad visi nepieciešamie stikla gabaliņi ir izgriezti un nokrāsoti, tos savstarpēji sastiprina ar īpašām svina stieplītēm.

 

Attēlā – īpašās svina stieplītes vitrāžas sastiprināšanai

 

Attēlā – stikla gabaliņu sastiprināšana, veidojot kompozīciju

 

Mūsdienās bieži vien svina stieplītes aizstāj ar vara foliju, kuru vispirms piestiprina visapkārt stikla gabaliņiem, tad ar īpašu instrumentu varu izkausē, tādējādi sastiprinot kopā stikla mozaīkas gabaliņus.

 

Attēlā – vara folija visapkārt stikla gabaliņiem

 

Attēlā – vara folijas sakausēšana, savstarpēji sastiprinot stikla fragmentus vienotā kompozīcijā

 

Attēlā – instrumenti, kurus izmanto vitrāžu izgatavošanā

Pastāv uzskats, ka Senajos Austrumos vitrāžas izgatavoja vēl pirms Kristus dzimšanas, piemēram, Babilonijā vai Senajā Ēģiptē.

 

Islāma kultūrā vitrāžas rotā mošejas, pilis, dažādas publiska rakstura celtnes. Šajās vitrāžās netiek attēlotas dzīvas būtnes (to aizliedz reliģija), bet tiek izmantotas ģeometriskas formas, dažkārt arī augu valsts motīvi.

 

Attēlā – vitrāžas Islāma kultūrā

 

Eiropā vitrāžas pirmo reizi parādījās Ziemeļfrancijā 12. gadsimta beigās. Tās bija izplatītas arī Spānijā, Bizantijā un Vācijā. Šīs mākslas uzplaukums saistīts ar 13. gadsimtu. 

 

Pirmsākumos vitrāžas izmantoja dievnamos, bet dažkārt vitrāžas izmantoja arī turīgu cilvēku dzīvojamās mājās vai publiska rakstura celtnēs. Lielāku krāsainību vitrāžām piešķir zilā krāsa, kuru plaši sāka izmantot 13.gadsimtā.

 

Attēlā – 14.gadsimta vitrāžas, Francija

 

Viduslaiku dievnamos, kas raksturo romānikas stilu (11.-12. gadsimts) tika veidotas nelielas vitrāžas (tas saistīts ar to, ka romānikas celtnēm veidoja nelielus logus), kuras attēloja noteiktu sižetu.

 

Attēlā – karalis Dāvids un valdnieks Zālamans, 12.gadsimta vitrāža

 

Savukārt gotikas stila dievnamos (12.-15. gadsimts), kad tika veidoti augsti logi, sāka izgatavot liela izmēra vitrāžas. Tās bija krāsainas, izgatavotas no dažādas formas krāsaina stikla gabaliņiem, kas savstarpēji savienoti ar svina stieplītēm. Šajās vitrāžās tika attēlotas reliģiska satura un sadzīves ainas.

 

Attēlā – gotiskā stila celtnes vitrāžas (1480-1551)

 

Attēlā – vitrāža "Apokalipse" (13. gadsimts)

 

Vitrāžas tika izvietotas arī loga rozēs – apļa formas logos ar precīzi veidotu akmens karkasu. Loga rozi parasti izveidoja dievnama rietumu fasādē (virs ieejas dievnamā), taču dažkārt to veidoja arī sānu fasādes centrā.

 

Attēlā – Parīzes Dievmātes katedrāles loga roze, 1250. gads

 

Attēlā – loga rozes atrašanās vieta dievnama fasādē, Parīzes Dievmātes katedrāle (1163-1345)

 

Senākie vitrāžas paraugi no 12. gadsimta saglabājušie Šartras katedrālē – šai celtnei ir 186 vitrāžas, no kurām 172 saglabājušies senie stikli.

 

Attēlā – Šartras katedrāles vitrāža, 1180-1225

 

Renesanses laikā (14.-16. gadsimts) vitrāžas veidoja kā gleznojumu uz stikla.

 

Attēlā – "Marijas nāve un augšāmcelšanās", Renesanses perioda vitrāža

 

19. gadsimta beigas - 20. gadsimta sākumā mākslā dominē jauns stils – jūgendstils, kam raksturīgi dabas motīvi (augi, dzīvnieki, putni), liektas līnijas. Šī stila pazīmes vērojamas arī vitrāžās.

 

Attēlā – sabiedriskās ēkas vitrāžas, jūgendstils, 1904. gads

Attēlā – Svētā Vīta katedrāles vitrāža, 1929. gads

 

Sākot ar 19.gadsimta beigām vitrāžas sāka izmantot ne tikai arhitektūras dekorēšanai. Stikla mozaīkas tehnikā izgatavoja arī lampu abažūrus. Kā piemēru var minēt uzņēmuma "Tiffany" lampas.

 

Attēlā – "Tiffany" lampas abažūrs

 

Attēlā – "Tiffany" galda lampa, 1910-1920