1. Līnija, gravējums pirmatnējā mākslā

Līnija – viens no elementiem, kuru mākslinieks izmanto mākslas darba radīšanā. Ar līnijas palīdzību tiek radīts pamats mākslas darbam – uzzīmētas figūras.

 

Gravēšana – ornamentu, uzrakstu, zīmējumu iegriešana cietā materiālā, piemēram, akmenī, kokā. Franču valodā vārds graver nozīmē no kaut kā izgriezt.

 

Līniju un zīmējumu zīmēšana un iegravēšana klinšu alu sienās raksturīga jau pirmatnējai mākslai. Šis laika posms tiek uzskatīts par mākslas pirmsākumu veidošanās periodu. Ar alu sienās iegravēto un uz tām uzzīmēto līniju palīdzību senais cilvēks attēloja to, kas viņam svarīgs.

 

Attēlā – bizona zīmējums, Altamiras ala, Spānija (paleolīts)

 

Akmens laikmetā māksla bija cieši saistīta ar mitoloģiju (stāstiem par dabas spēkiem, dieviem, dievībām, kas dzīvo cilvēkam līdzās), maģiju, dažādiem ticējumiem un praktiskām vajadzībām (veiksmi medībās). Senais cilvēks domāja, ka dabu iespējams ietekmēt ar maģijas palīdzību, tādējādi to sev pakļaujot. Lai veiktos medībās, cilvēks izmantoja burvestību. Klintīs tika uzmeklēta vislielākā ala, tās sienas, griesti noklāti ar dzīvnieku attēliem, kurus cilvēki medīja. Tad mednieki šo zīmējumu virzienā meta šķēpus, raidīja bultas ar mērķi trāpīt uzzīmētajam dzīvniekam sirdī, jo pastāvēja ticējums - ja mednieks trāpa uzzīmētajam dzīvniekam, tad tas pats notiks arī īstajās medībās. Šis rituāls tika noslēgts ar medību deju.

 

Attēlā – bizonu attēlojums uz alas griestiem, Altamira, Spānija (paleolīts)

 

Senajā akmens laikmetā jeb paleolītā (32.-12. gadu tūkstotis pirms mūsu ēras) zīmējumi un gravējumi uz alu sienām ir vienkārši, taču precīzi – tika attēloti dzīvnieku silueti, fiksētas galvenās dzīvnieku pazīmes, šiem dzīvniekiem raksturīgās kustības. Tika attēloti tie dzīvnieki, kurus cilvēks medīja, tādēļ pēc alu griestu gleznojumiem var spriest par tiem dzīvniekiem, kuri dzīvoja konkrētajā reģionā. Senais cilvēks attēloja tādus dzīvniekus kā brieži, savvaļas zirgi, sumbri, mamuti, bizoni u.c. Dzīvnieku kontūras alu sienās tika ieskrāpētas ar krama kaltiem, apvilktas ar melnu līniju, figūras izkrāsotas ar krāsām, kas iegūtas no sarkanā māla, kvēpiem, kaļķa.

 

Attēlā – brieži

 

Attēlā – lauvas

 

Attēlā – degunradži

 

Attēlā – hiēnas

 

Attēlā – zirgs

 

Vidējā akmens laikmetā jeb mezolītā (12.-8. gadu tūkstotis pirms mūsu ēras) zīmējumi un gravējumi kļuva vispārināti, shematiski. Dzīvnieki tiek attēloti kā silueti, izmanto tikai melno un balto krāsu. Līdzās dzīvnieku attēliem bieži parādās arī cilvēku attēli – tiek zīmētas medību ainas.

 

Vēlajā akmens laikmetā jeb neolītā (6.-4. gadu tūkstotis pirms mūsu ēras) tiek radīti ne tikai klinšu zīmējumi, bet arī gravējumi – petroglifi. Bieži vien tajos attēlotas dažādu dzīvnieku un putnu medības. Figūras ir vienkāršotas, shematiskas.

 

Attēlā – kalnu kazu medības

 

Attēlā – guloša antilope (petroglifs)

 

Attēlā – kalna kazu medības (petroglifs)

 

Attēlā – lielragu aitas (petroglifs)