1. Mākslas darbu kolekcija. Mākslas muzejs

Mākslas muzeji veido unikālas mākslas darbu kolekcijas. Šie mākslas darbi atlasīti pēc noteiktām pazīmēm. Mākslas muzejos tiek rīkotas izstādes, tajās tiek īstenotas izglītojošas programmas, tiek veikti zinātniski pētījumi. Visa informācija par mākslas priekšmetiem, kuri atrodas muzejā, tiek apkopota muzeja datubāzē.

 

 

Līdz ar mākslas darba nonākšanu muzeja īpašumā muzejs uzņemas atbildību par šo mākslas darbu. Vispirms mākslas darbs tiek pārbaudīts, vai tam nav kādi defekti, kuri jānovērš. Ja problēmu nav, speciālists, kurš pārzina konkrētā veida mākslas darbu vēsturi, to nozīmi, apkopo informāciju par šo mākslas objektu muzeja katalogā. Tad mākslas darbs tiek novietots īpaši tam paredzētajā vietā. Ja mākslas darbam nepieciešama defektu uzlabošana, to veic muzeja darbinieks - restaurators, kurš novērš nepilnības, uzlabo mākslas darba stāvokli, veic visu nepieciešamo, lai mākslas darbu varētu saglabāt.

 

 

Katram mākslas muzejam ir īpaša telpa – noliktava, kurā īpašos apstākļos tiek uzglabāti mākslas darbi. Katram mākslas darbam nepieciešami savu uzglabāšanas apstākļi (piemēram, noteikts gaisa mitrums, vai otrādi - gaiss nedrīkst būt mitrs, objekts nedrīkst atrasties tiešos saules staros, nepieciešama noteikta gaisa temperatūra u.c.), kurus muzejs nodrošina, lai šie mākslas objekti netiktu bojāti.

 

Attēlā – Viktorijas un Alberta muzeja noliktava, Londona, Apvienotā Karaliste

 

Mākslas muzeji regulāri rīko izstādes, kuras tiek veidotas uz noteiktu laika posmu. Izstādēs muzejs parāda daļu no savas kolekcijas. Izstāžu norises ierobežotais laiks bieži vien saistīts ar to, ka noteikta materiāla mākslas darbi nevar ilgstoši atrasties gaismā, jo tad tie tiek bojāti, piemēram, mākslas darbi no papīra vai tekstilmateriāliem (tie ar laiku izbalo).

 

Katrā valstī ir izveidoti mākslas muzeji, kuri veido savas mākslas darbu kolekcijas. Mākslas muzeji ir izveidoti arī Latvijā. Lielākie no tiem ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas birža, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Arsenāls.

Šis ir lielākais mākslas muzejs Latvijā. Tajā glabājas vairāk nekā 52000 Latvijas, Baltijas, Krievijas gleznotāju un tēlnieku darbi.

 

Attēlā – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (pirms rekonstrukcijas)

 

Par muzeja dibināšanas gadu uzskata 1869. gadu, kad tika atklāta Pilsētas gleznu galerija. Muzeja ēku, kas atrodas Rīgā, Jaņa Rozentāla laukumā 1., būvēja laika posmā no 1903. gada līdz 1905. gadam. Ēka būvēta historisma stilā (historismu raksturo dažādu vēsturisku stilu atdarināšana un kombinēšana). Projekta autors ir arhitekts Vilhelms Neimanis (1849-1919), kurš bija arī pirmais šī muzeja direktors laika posmā no 1905. gada līdz 1919. gadam. Pirmsākumos muzeja kolekcijā uzglabājās ārzemju mākslinieku darbi, kurus muzejs ieguva no vairākām privātām kolekcijām.

 

Nākamais muzeja direktors (1919.-1940.), mākslinieks Vilhelms Purvītis (1872-1945) veicināja latviešu autoru darbu kolekcionēšanu.

 

Muzejs vairākkārt mainījis savu nosaukumu. 1995. gadā tas tika nosaukts par Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

 

Attēlā – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja gleznu glabātuve

 

Bez remonta muzejs veica savu darbību līdz 2013. gadam, kad laika posmā no 2013. gada līdz 2015. gadam tika veikta muzeja rekonstrukcija. Pēc rekonstrukcijas muzejs atsāka savu darbību 2016. gadā. 

Rīgas birža ir Latvijas Nacionāla mākslas muzeja sastāvdaļa. Atrodas Rīgā, Doma laukumā 6. Līdz 2010. gadam to dēvēja par Ārzemju mākslas muzeju.

 

Attēlā – Rīgas birža

 

Muzejā darbojas četras pastāvīgās ekspozīcijas – Austrumu galerija (Japānas, Ķīnas, Indijas, Indonēzijas tradicionālā māksla), Gleznu galerija (Rietumeiropas 16.-19. gadsimta glezniecība), Rietumu galerija (18.-20. gadsimta Rietumeiropas porcelāna kolekcija, vācu un austriešu 19. gadsimta pirmās puses glezniecība, 20. gadsimta sākuma beļģu glezniecība) un Sudraba kabinets. Muzejs regulāri rīko dažādas izstādes.

 

Pirmsākumos muzeja kolekcija uzglabājās Rīgas pilsētas mākslas muzejā. Pēc Otrā pasaules kara muzeja kolekcija tika apkopota Latvijas PSR Valsts Vakareiropas mākslas muzejā, vēlāk Latvijas PSR Valsts Aizrobežu mākslas muzejā un izvietota Rīgas pilī, kur muzejs atradās aptuveni 90 gadus.

 

Muzeja ēka būvēta laika posmā no 1852. gada līdz 1855. gadam kā Rīgas Biržas nams, tā būvēta Venēcijas renesanses palaco stilā, simbolizējot bagātību un pārpilnību. Arhitekts – Haralds Jūliuss Bose (1812-1894). Laika posmā no 2008. gada līdz 2011. gadam tika veikta Rīgas biržas rekonstrukcija un restaurācija, pēc kuras tā vēra savas durvis muzeja apmeklētājiem.

Muzejs izvietots bijušā Svētā Jura baznīcā (1204), kas ir senākā saglabājusies mūra celtne Rīgā. Muzejs atrodas Rīgā, Skārņu ielā 10. Muzejs izveidots 1989. gadā, to dēvēja par Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeju. 2005. gadā muzeju pārdēvēja par Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Kopš 2010. gada muzejs tika pievienots Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

 

Attēlā – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs

 

Muzeja krājumu veido septiņas kolekcijas – tekstilmākslas, keramikas, metālmākslas, ādas mākslas, dekoratīvā koka mākslas, stikla mākslas un dizaina kolekcija. Muzejs sniedz priekšstatu par dekoratīvo mākslu un dizainu laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Līdzās pastāvīgai ekspozīcijai muzejs regulāri rīko dažādas izstādes.

Arsenāls ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle. Atrodas Vecrīgā, Torņa ielā 1. Izstāžu zāle izvietota 19. gadsimta sākumā vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas jeb arsenāla ēkā, kas pārveidots muzeja vajadzībām. Muzejs savu darbību šeit uzsāka 1989. gadā.

 

Attēlā – Arsenāls

 

Arsenālā izvietoti mākslas darbi, kas tapuši Latvijā laika posmā no 20. gadsimta vidus līdz mūsdienām, kā arī ārzemēs dzīvojošu latviešu izcelsmes mākslinieku darbi, tapuši šajā laika posmā. Šeit tiek rīkotas dažādas izstādes, mākslas un kultūras pasākumi, izglītojošas nodarbības. Šeit atrodas arī zinātnisko dokumentu centrs.