1. Optiskās ilūzijas - opārts, impārts, neiespējamās figūras

Opārts (angļu valodā - op art, kas tulkojumā nozīmē optiskā māksla) ir abstraktās mākslas virziens, izveidojies 20. gadsimta 50. gados kā ģeometriskais abstrakcionisms (mākslinieki kompozīcijās attēloja ģeometriskas figūras), uzplaukumu sasniedzis 60. gadu vidū.

 

 

Pirmie eksperimenti optisko ilūziju radīšanā veikti jau 19. gadsimta beigās, bet tas saistīts vairāk ar zinātniskiem pētījumiem, nevis mākslu. 1889. gadā tika publicēts zinātnisks raksts par vācu profesora Tompsona optiskajām ilūzijām – zinātnieks izmantoja melnbaltus apļus, radot kustības ilūziju plaknē (zīmējumā). Viņa kompozīcijas radīja iespaidu, ka šie uzzīmētie melnbaltie apļi griežas. Taču šie zīmējumi tika radīti zinātniskā pētījuma ietvaros, kur tika analizētas cilvēka redzes uztveres īpatnības.

 

Popularitāti opārts guva pēc izstādes "Jūtīgā acs", kas tika rīkota Amerikā, Ņujorkā laikmetīgās mākslas muzejā 1965. gadā. Izstādē varēja apskatīt mākslas darbus – optiskās ilūzijas. 

 

Opārta mākslinieki izmanto optiskās ilūzijas (redzes ilūzijas), balstoties uz figūru daudzveidīgām uztveres īpatnībām. Opārta uzdevums – apmānīt redzi, radot telpas vai kustības ilūziju, izmantojot zīmējumu uz papīra, sienas, ielas vai jebkuras citas plakanas virsmas. Opārtam raksturīgi dažādi krāsu laukumi, ģeometrisku elementu ritmiska atkārtošanās.

 

Attēlā – opārta paraugs

 

Kā izcilākos oparta pārstāvjus var minēt franču mākslinieku Viktoru Vazareli (1906-1997), kuru uzskata arī par opārta pamatlicēju, un angļu mākslinieci Bridžetu Railiju (1931).

 

Viktoru Vazareli interesēja perspektīvas izmantošanas iespējas mākslā, iluzorās telpas radīšana.

 

Attēlā – Viktors Vazarelli

 

 

Attēlā – Viktora Vazarelli darbs pretskatā un sānskatā

 

Bridžeta Railija eksperimentēja ar krāsu un tās daudzveidīgajām nokrāsām, vispirms ar pelēko toni, tad arī ar citām krāsām.

Impārts – tulkojumā no angļu valodas vārdiem impossible art – neiespējamā māksla. Viens no opārta paveidiem. Impārta mērķis – attēlot neiespējamas figūras neiespējamā telpā. Pirmie šāda veida darbi tika radīti 20.gadsimta 60.gados. Šo darbu autors – holandiešu mākslinieks Moriss Kornēlijs Ešers (1898-1972), spilgtākais impārta pārstāvis, kurš radījis sarežģītus un apjomīgus objektus plaknē (uz plakanas virsmas). Pēc 20 gadiem šādā manierē strādāja jau vairāki mākslinieki gan Eiropā, gan Amerikā.

 

Attēlā – Moriss Kornēlijs Ešers

 

Attēlā – "Relativitāte" (Moriss Kornēlijs Ešers, 1953)

  

Attēlā – "Ūdenskritums" (Moriss Kornēlijs Ešers, 1961)

Optiskās ilūzijas veids. Tās ir zīmētas figūras, kuras pirmajā mirklī izskatās kā vienkāršas figūras, taču tuvāk tās apskatot, redzamas pretrunas to attēlošanā.

 

Attēlā – neiespējamais trijzaris

 

Attēlā – neiespējamais kubs