3. Pīts Mondriāns

Pīts Mondriāns (1872-1944) – nīderlandiešu gleznotājs, modernās mākslas pārstāvis.

 

Attēlā – Pīts Mondriāns

 

Pirmsākumos Pīts Mondriāns gleznoja ainavas impresionisma stilā – krāsu klāja smalkiem triepieniem, attēloja gaismas radītos efektus.

 

Attēlā – "Dzirnavas saules gaismā" (1908)

 

1911. gadā Mondriāns apmeklēja kubistu izstādi Amsterdamā, kura atstāja spilgtu iespaidu uz mākslinieku. Kubisti centās vienu un to pašu objektu parādīt vienlaicīgi no vairākiem skatu punktiem, tādēļ attēlotie priekšmeti tika "saskaldīti", iegūstot asus stūrus.

 

Attēlā – klusā daba kubisma stilā (1912)

 

1912. gadā Mondriāns pārcēlās uz Parīzi, kur pavadīja dažus gadus, tad Pirmā pasaules kara laikā devās atpakaļ uz Nīderlandi. 1915. gadā Mondriāns iepazinās ar mākslinieku Teo van Dusburgu (1883-1931), ar kuru kopā 1917. gadā izveidoja moderno mākslinieku apvienību "De Stijl" ("Stils"). Mākslinieki savos darbos izmantoja četrstūrveida formas, krāsotas pamatkrāsās, un taisnas līnijas. Apvienības pārstāvji izveidoja arī žurnālu ar tādu pašu nosaukumu.

 

Attēlā – "Sarkanais un zilais krēsls" (Gerrits Rietvelds, 1917)

 

Attēlā – interjers (Teo van Dusburgs, Gerrits Rietvelds, 1919)

 

Laika posmā no 1919. gada līdz 1938. gadam Pīts Mondriāns dzīvoja Francijā, kur pilnveidoja savu gleznošanas stilu, tad pārcēlās uz Angliju, bet 1940. gadā pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

 

Pīts Mondriāns ir viens no modernā mākslas stila – abstrakcionisma – izveidotājiem. Mondriāna darbi neattēlo reālo pasauli. Mākslinieks aicināja atteikties no reālās pasaules attēlošanas, rosināja pievērsties abstrakcijai. Viņš uzskatīja, ka māksla ir augstāka par reālo pasauli, tai nav saistības ar realitāti. Lai sasniegtu garīgumu mākslā, pēc iespējas mazāk tiks izmantota realitātes atspoguļošana, jo reālā pasaule ir pretstatā garīgajai pasaulei. Mākslai jāsniedzas pāri realitātei, citādi tai nebūs vērtības.

 

Attēlā – "Kompozīcija sarkanā, dzeltenā, zilā un melnā krāsā" (1921)

 

Sākot ar 1913. gadu Pīts Mondriāns gleznoja abstraktas kompozīcijas, kuras veidoja horizontālas un vertikālas līnijas un krāsu laukumi. Viņaprāt, tādējādi tiek radīts universāls skaistums.

 

Attēlā – "Kompozīcija Nr.2 sarkanā, zilā un dzeltenā krāsā" (1930)

 

Mākslinieks savās kompozīcijās izmantoja horizontālas un vertikālas melnas līnijas, krāsu laukumus pamatkrāsās (sarkanā, dzeltenā, zilā krāsā) vai melnā, baltā un pelēkā krāsā. Dažkārt mākslinieks izmantoja tikai pamatkrāsas un balto krāsu.

 

Attēlā – "Brodvejas Bugi Vugi" (1942-1943)

 

Mākslinieks izmantoja pretstatu principu koša krāsa – balta krāsa, vertikāla līnija – horizontāla līnija, liels laukums – mazs laukums. Krāsu laukumi un līniju izkārtojums tika nolīdzsvarots. Kompozīcija kopumā simbolizēja Visuma spēku harmoniju, līdzsvarotību.

 

Attēlā – "Viktorijas Bugi Vugi" (1942-1944)

 

Mondriāns saviem darbiem lielākoties nedeva nosaukumus.

 

Pīta Mondriāna daiļrade spēcīgi ietekmēja 20. gadsimta mākslu – Mondriāna uzskatu ietekmē izveidojās vairāki mākslas virzieni, jauni paņēmieni tika izmantoti arī dizainā, arhitektūrā un modes pasaulē.

 

Attēlā – Īva Senlorāna kleitu kolekcija (1965)