"Portrets – konkrētas personas individualizēts attēlojums mākslas darbā."
Portretu var gan uzgleznot, gan arī atveidot materiālā (akmenī, mālā). Portretu materiālā atveido tēlnieks. 
"Tēlniecība – tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēlus veido, "atņemot" (atskaldot) akmenī, kokā vai "pieliekot" (veidojot) mālā, plastilīnā, ģipsī. Gatavo mākslas darbu pēc tam var arī atliet bronzā."
Portretu var izgatavot gan kā skulptūru, gan kā bisti.
"Apaļskulptūra – brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulptūra vai skulptūru grupa. Terminu "skulptūra" jāattiecina uz to tēlniecības daļu, kas saistās ar darbu cietajā materiālā – akmenī (marmors, granīts, smilšakmens, kaļķakmens) vai kokā.
Biste, krūšutēls – skulpturāls portrets, kurā cilvēks atveidots līdz pleciem, krūtīm vai jostasvietai."
 
skukptura2.jpg
Apaļskulptūra
biste7.jpg
Biste

Portreta izveides principi dažādos laikmetos bija atšķirīgi. Piemēram, Senajā Grieķijā tie tika izgatavoti idealizēti, savukārt Senajā Romā – pārāk reālistiski. 
Skulpturālais portrets Senajā Grieķijā
Senajā Grieķijā tika veidoti idealizēti portreti. Portretējamos attēloja kailus, jo uzskatīja, ka skaistā ķermenī mīt skaista dvēsele.
Svarīgi!
5.gs.p.m.ē. izstrādāja principus cilvēka attēlošanai – iegarena, ovāla seja, "taisna pieres un deguna līnija, slaidi uzacu loki, pilnīgas lūpas, mierīga vaibstu izteiksme. Skaista, līdzsvarota, harmoniska cilvēka tēls kļuva par grieķu klasiskās mākslas galveno tēmu. Viņus neinteresēja cilvēka vecums un kroplums."
Senajā Grieķijā tika izstrādāti nosacījumi cilvēka figūras attēlošanai. Šo likumu autors ir tēlnieks Polikleits, kurš sarakstīja darbu "Kanons". "Tas ir traktāts par cilvēka ķermeņa ideālām proporcijām un likumībām, uz kurām jābalstās, attēlojot cilvēku. Saskaņā ar Polikleita izstrādāto cilvēka figūras ideālo proporciju sistēmu vīrieša figūras galvas izmēram jābūt 1/7 no viņa auguma, sejai un rokas delnai - 1/10; ideāli pareizas galvas profilam jātuvojas kvadrātam, bet pieres un deguna līnijai jābūt taisnai." Piemērs šo principu ievērošanai - Polikleita skulptūra "Dorifors" (šķēpa nesējs).
Doryphoros.jpg
Polikleits "Dorifors"
303px-Discophoros_BM.jpg
"Diskofors"
 
448px-Diadoumenos-Atenas.jpg
"Dieduomens"
 

Grieķijā lielā cieņā bija sporta spēles, Senā Grieķija ir Olimpisko spēļu dzimtene. Tādēļ tēlnieki izgatavoja sporta sacensību uzvarētāju skulptūras, kuras rotāja "laukumus tempļu priekšā, tirgus laukumus, sporta sacensību vietas. Tās pasūtīja labākajiem tēlniekiem par tās pilsētas līdzekļiem, no kuras bija nācis uzvarētājs." Piemēram, tēlnieka Mīrona skulptūra "Diskobols" (diska metējs, 450.g.p.m.ē.).
 
diskobols.jpg
Mīrons "Diskobols"

Šī statuja veltīta "konkrētam uzvarētājam, taču tajā nav akcentēts portretiskums. Tēlnieks atveidojis brīdi starp divām kustībām - jauneklis ir strauji noliecies, atvēzējis roku un tūlīt metīs disku. Viņa ķermenis saspringts, koncentrēts. Tajā atspoguļojas toreizējais skaistuma ideāls - trenēts, harmoniski veidots augums, stingras, plūstošas ķermeņa līnijas."
Skulpturālais portrets Senajā Romā
Senajā Romā tika izgatavoti reālistiski portreti – cilvēku attēloja tādu, kāds viņš ir dzīvē, neizskaistinot to.
roma1.jpg roma7.jpg roma5.jpg
 
Reālistiskā portreta tradīcijas ietekmēja mirušo pēcnāves masku izgatavošana. Tās izgatavoja no vaska, tādējādi tika precīzi atdarināti mirušā cilvēka sejas vaibsti. Mirušo senču portreti tika uzglabāti mājās – cilvēki ticēja, ka senču gari palīdzēs atrisināt dažādas problēmas.
Senajā Romā izgatavoja portretiskas statujas, krūšu tēlus.
Svarīgi!
Lai panāktu dabiskāku iespaidu, izmantoja īpašus paņēmienus skulptūras virsmas apstrādē – skulptūras acī tika ieurbta zīlīte, tādējādi panākot izteiksmīgāku skatienu, plastiski attēloja matus un bārdu, veidojot dziļus ieurbumus un atstājot raupju virsmu, savukārt gludas ādas iespaidu panāca, materiāla virsmu nopulējot.
roma10.jpg roma9.jpg roma12.jpg
 
Izgatavojot imperatoru un karavadoņu skulpturālos portretus, tika slavināta viņu vara un sasniegumi.
roma3.jpg
Imperators Augusts
 
Impresionisma skulpturālais portrets
 
Impresionisms radās 19. gadsimta 60.gados Francijā. Impresionisti par svarīgāko uzskatīja dzīves realitātes, tās daudzveidības atspoguļojumu, centās attēlot gaismas radītos efektus, mirkļa izjūtas.
Ogists Rodēns (1840-1917)
Franču tēlnieks, viens no impresionisma tēlniecībā pamatlicējiem.
Svarīgi!
Rodēna darbiem raksturīga reāla īstenības uztvere, emocionalitāte, filozofisks zemteksts, izteiksmīgs formu modelējums. Impresionisma pazīmes vērojamas gaismēnu efektos, kas rada nepabeigtības iespaidu, fiksētās acumirklīgās cilvēka kustībās, emocionālos stāvokļos.
rod2.jpg rodens.jpg rod4.jpg
 
Portretos Rodēns sniedz precīzu portretējamā fizisko un emocionālo raksturojumu.
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Michelangelos_David.jpg
http://et.wikipedia.org/wiki/Pilt:Jakob_Hurt_b%C3%BCst.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Doryphoros.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Discophoros_BM.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Diadoumenos-Atenas.jpg
http://it.wikipedia.org/wiki/File:Discobolus_Lancelotti_Massimo.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Marco_Porcio_Caton_Major.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Traianus_Glyptothek_Munich_336.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Tito,_testa_in_marmo_da_Pantelleria.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Gordianus_elder_pushkin.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Balbinus_Hermitage.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Daza03_pushkin.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:Statue-Augustus.jpg
http://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Victor_Hugo_-_Auguste_Rodin_1890.jpg
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:Auguste_Rodin,_Helene_von_Nostitz.jpg&filetimestamp=20050814164448
http://img.rating.lv/thumbnail.php?file=maskre.jpg&size=article_medium