Teksts - grafiska zīme — teorija. Vizuālā māksla, 8. klase.

Jebkuru tekstu, to veidojošos burtus var uzskatīt par grafiskām zīmēm. Katrai valodai ir savas grafiskās zīmes, kuras atšķiras pēc veidola, pierakstīšanas principiem, pielietojuma.

Arābu rakstība

Svarīgi!

Arābu alfabētā ir 28 burti, katru burtu var uzrakstīt četros dažādos veidos. Burta izskats atkarīgs no burtiem, kuri atrodas līdzās - iepriekšējā vai nākamā burta, kā arī no tā, vai šis burts atradīsies vārda sākumā vai beigās.

Ar citiem burtiem nesavieno tikai sešus burtus – alifs, dal, zal, ra, zain, vav.

Daži arābu alfabēta burti

Burta kārtas numurs alfabētā	Rakstība vārda beigās	Rakstība vārda vidū	Rakstība vārda sākumā	Atsevišķi rakstīts	Nosaukums
1.	ﺎ	ﺎ	ﺍ	ﺍ	أَلِف alifs
4.	ﺚ	ﺜ	ﺛ	ﺙ	ثَاء‎ sā (s)
13.	ﺶ	ﺸ	ﺷ	ﺵ	شِين‎ šin (š)
20.	ﻒ	ﻔ	ﻓ	ﻑ	فَاء fā (f)
22.	ﻚ	ﻜ	ﻛ	ﻙ	كَاف kāf (k)
28.	ﻲ	ﻴ	ﻳ	ﻱ	يَاء jā (j)

Rakstos tiek izmantoti tikai līdzskaņi, patskaņi netiek rakstīti (rakstītā formā tos var ieraudzīt tikai Korānā – arābu Svētajos Rakstos), izņemot garos patskaņus ā, ū, ī.

Raksta zīmju proporcijas

Arābu rakstībā nepastāv lielo burtu – visi vārdi tiek rakstīti vienādi maziem burtiem. Teksts tiek rakstīts no labās puses uz kreiso, visi vārdu veidojošie burti ir savstarpēji saistīti.

Svarīgi!

Arābu valodā pastāv paņēmiens rakstīt kopā divas vai vairākas skaņas. Šo paņēmienu dēvē par ligatūru.

Oficiāli piereģistrētas vairāk nekā 300 divburtu ligatūras, 100 trīsburtu ligatūras un dažas vārdu ligatūras, piemēram, ligatūra "Lai svēta un sveicina viņu Allāhs".

Arābu kaligrāfija

Kaligrāfija – māksla skaisti rakstīt rakstu zīmes.

Arābu kaligrāfijas piederumi

Kaligrāfijai ir liela nozīme arābu mākslā, tā kļuva par vienu no galvenajiem islāma kultūras mākslas veidiem, jo dzīvas radības reliģisku uzskatu dēļ tika liegts attēlot. Bieži vien kaligrāfiju papildina dekoratīvas ornamentu joslas.

Japāņu rakstība

Japāņu valodā pastāv divi alfabēti – hiragana un katakana. Tekstu pieraksta, izmantojot rakstu zīmes – hieroglifus, kas tika aizgūti no Ķīnas. Rakstības veidu dēvē par kandži.

Japāņu alfabēts

Kandži

Ar hieroglifiem pieraksta lietvārdus un darbības vārdu saknes. Hieroglifiem iespējamas vairākas izrunas, tas atkarīgs no konteksta, kādā šie hieroglifi tiek lietoti. Izšķir ķīniešu izcelsmes un japāņu izcelsmes izrunas.

私	es
金魚	zelta zivtiņa
東京	Tokija

Tradicionāli japāņi izmanto šādu teksta pieraksta veidu – hieroglifi tiek rakstīti stabiņā uz leju, stabiņi izkārtoti no labās puses uz kreiso.

Mūsdienās šādi pieraksta tekstu daiļliteratūrā un avīzēs, savukārt zinātniskajā literatūrā un rakstot uz datora izmanto eiropeisko teksta pieraksta principu - hieroglifi tiek rakstīti rindiņās, no kreisās puses uz labo. Šādi rīkojas tādēļ, ka zinātniskajos tekstos jāraksta arī formulas, dažādi starptautiski pieņemti simboli, kas vertikālajā pierakstā nav vienkārši izdarāms. Horizontālo pieraksta veidu ieviesa 1959. gadā.

Japāņu kaligrāfija

Svarīgi!

Japāņu kaligrāfija radusies aptuveni 600. gadā Ķīnas kaligrāfijas ietekmē.

Japāņu kaligrāfijas piederumi

Hieroglifi tiek rakstīti ar mīkstu otu un tinti uz īpaša papīra, kas izgatavots no bambusa, rīsiem vai kviešiem.

Sanskrits संस्कृतम्

Sanskrits ir Senās Indijas literārā valoda.

Senākie rakstītie paraugi saglabājušies no 2.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Šī rakstība raksturīga valdošajai elitei, šajā valodā tika rakstīti reliģiska satura teksti. Savā ziņā sanskritam Austrumos ir tāda pat nozīme, kā latīņu valodai Eiropā - tā kļuva par izglītotu cilvēku, zinātnieku saziņas valodu.

Rakstu zīme	Atbilstošā skaņa
अ	a
आ	ā
इ	i
ई	ī
ऋ	r

Šobrīd sanskrits ir viena no 22 oficiālajām Indijas valodām. Šajā valodā sarakstīti arī Indijas reliģiskā virziena hinduisma Svētie Raksti, piemēram, Rigvēda ऋग्वेद, Samavēda सामवेद.

Rigvēdas fragments

Teksts tiek pierakstīts rindās no kreisās puses uz labo, vārdus veidojošo simbolu augšpusē tiek uzvilkta horizontāla svītra, kas it kā savieno šīs rakstu zīmes vienu ar otru, kā arī rada rindiņās glīti izkārtota teksta iespaidu.