1. Popārts

Pirmā valsts, kurā parādījās šis mākslas virziens, ir Anglija. 50 gadu vidū šo nosaukumu sāka izmantot, runājot par tā saucamo masu mākslu, bet ļoti drīz šis termins sāka apzīmēt tādus darbus, kas izmantoja no lielpilsētu vides aizlienētus tēlus. "Vārdi "popkultūra", "popārts" un "popmūzika" apzīmēja kultūras parādības, ko pavairoja masu mediji un kas bija saprotamas visplašākajam ļaužu lokam (pretstatā "augstajai" jeb "elitārajai" mākslai, par ko interesējās tikai nedaudzi).
Drīz vien popārts atšķirībā no citiem tamlīdzīgiem salikteņiem ieguva šaurāku un speciālāku nozīmi - tā tika dēvēts konkrēts tēlotājmākslas virziens. Šis virziens parādījās Rietumu "labklājības valstu" augstākā uzplaukuma periodā, atbilda laika prasībām un 60.gados iemantoja skaļu, pat skandalozu slavu (īpaši ASV). Popārtā izpaudās viena no masu kultūras sabiedrības pamatievirzēm - pasaule ir spilgta un interesanta, jo stāvgrūdām ir pieblīvēta ar precēm, reklāmu un citiem viegli uztveramiem tēliem, kuru atpazīstamību nodrošināja kino un masu mediji. Britu mākslinieks R.Hamiltons popārtu raksturoja šādi: šī māksla ir "populāra, īslaicīga, patērējama, neprasa lielas izmaksas, ir viegli tiražējama, jauna, asprātīga, seksīga, ekstravaganta, valdzinoša un ienesīga".1
 

Popārts bija demokrātisks. Pretstatā dažiem intelektuāļu vidē iecienītiem avangarda virzieniem popārts atgriezās pie attēlojuma. Tēmas piedāvāja lielpilsētas ikdiena. Popārtisti uzskatīja, ka kokakolas pudele, hamburgers, bildīte no reklāmas plakāta vai komiksa, kinozvaigznes fotoportrets un tamlīdzīgi tēli laikmetīgajā kultūrā ir ne mazāk nozīmīgi kā savulaik Džokondas vai Milosas Venēras tēli.
Popārts it kā sagrāva atšķirību starp "augsto" (elitāro) un "zemo" (tautas) kultūru, starp "labu" un "sliktu" gaumi. Līdz ar to popārts noliedza pagātnes "augstās mākslas" pārākumu un arī nodalīja elitārā avangarda pretenzijas."1
 

K. Oldenburgs

"Popārtisti labprāt izmantoja "zemo žanru", proti, reklāmas plakāta un komiksa stilistiku. Turklāt, par spīti pasvītrotajai attēla "precizitātei", priekšmeti popārta darbos bieži izskatījās pavisam savādi, neparasti. Dažkārt "atsvešināšanas" efektu sniedza attēla atkārtošanas (pavairošanas) paņēmiens vai materiāla nomaiņa.
Tomēr popārts netiecās masu patēriņa sabiedrību ne kritizēt, ne slavināt - parasti tas neizvirzīja tamlīdzīgus "nopietnus" mērķus. Drīzāk viss līdzinājās ironiskai spēlei."1

  

 

ASV popārts radās 60. gados. Atšķirībā no angļu māksliniekiem, amerikāņi ignorēja ne tikai gleznu pierastos izmērus, bet izmantoja arī līdz šim nelietotus materiālus un tehnikas. Jauno virzienu pārstāvēja R.Raušenbergs (1925), R.Lihtenšteins (1927-1997), K.Oldenburgs (1929), E.Vorhols (1931-1987).

Klāss Oldenburgs (1928)
Zviedru izcelsmes amerikāņu tēlnieks, popārta klasiķis.
Mīl mākslu, kas attēlo pasauli, bet pats noklusē - vai šo pasauli mīl vai arī kritizē. Uzskatīja, ka mākslai jāattēlo viss, kas ir apkārt, neizmantojot iztēli.

 

Slavu iekaroja ar pusmīkstiem, trīsdimensionāliem darbiem, kas atdarināja amerikāniskos standartēdienus un mājturības priekšmetus. Darbu materiāls bija dažāds, piemēram, ar spilgtām emaljas krāsām noklāti plastmasas maisiņi un matraču pildījums. Ļoti nozīmīgs Oldenburgam šķita darbu izmērs - piemēram, izstāžu zālē uz grīdas novietoja metru biezu hamburgeru vai pāris metru garu cīsiņu ar salātiem. Veidoja darbus no mīksta materiāla, kas imitētu cietus priekšmetus, piemēram, milzīga rakstāmmašīna, kuras sēņveidīgie lielie taustiņi bija sašļukuši visos iespējamos virzienos.

 

"Adata"

 

Rojs Lihtenšteins (1923-1997)
Amerikāņu mākslinieks, popārta pārstāvis.

 

Lihtenšteina darbiem raksturīgs iespieddarbu rastra atdarinājums palielinājumā. Mākslinieks tādējādi norāda uz faktu, ka pilsētas iedzīvotāju vizuālā pasaule sastāv no punktiem - televīzijas ekrāna, preses izdevumu drukātās lappuses u.t.t. Viņa darbi atgādina attēlus no komiksiem.

 

 

Endijs Vorhols (1928-1987)
Amerikāņu mākslinieks, kinorežisors.

 

Daiļrades sākumā viņš ilustrēja žurnālus un zīmēja reklāmas. Savos darbos Vorhols attēloja objektus, kas pazīstami katram amerikānim. Piemēram, 32 gleznu cikls, kurā attēlotas firmas „Campbell” zupu bundžiņas, kurām mainās satura nosaukums - tomātu, dārzeņu u.t.t.
 

 

Vēl viņa darbos redzami šādi motīvi - dolāru banknotes, pazīstamu personu foto - Merilina Monro, Džekija Kenedija, Mao Czeduns u.t.t. Mākslinieks izmantoja tiražēšanas metodi - katrs attēls tika atkārtots vairākkārt. Šādu metodi dēvē par ars multiplicata - atkārtoti pavairota māksla.
Dažus Endija Vorhola darbus vari aplūkot šeit: Merilina Diptihs, Sudraba mākoņi. Govis