16. ZPD aizstāvēšana un uzstāšanās novērtēšana

ZPD prezentācijas parasti notiek skolas, novada, reģiona vai valsts zinātniskās pētniecības konferencēs.

Vispārīgās darba aizstāvēšanas prasības:

  

Prezentācijas pirmo slaidu ieteicams noformēt līdzīgi kā titullapu. Tam parasti seko slaidi, kuros dots darba mērķis, hipotēze vai pētījuma jautājums. Tālāk var sekot veiktā darba metodes un ar tām iegūtie galvenie rezultāti, kas attēloti galvenokārt tabulu un ilustrāciju veidā. Izvēlas tikai nozīmīgākos, uzskatāmākos attēlus. Prezentācijas beigu slaidos ievieto darba secinājumus.

 

Prasmīgi jāizmanto skolā iepriekš apgūtās datorprezentācijas noformēšanas zināšanas un prasmes:

Visbiežāk sastopamie plakāta un datorprezentācijas trūkumi ir sasteigti, kļūdaini un 13 neakurāti sagatavoti tajā ievietotie materiāli.

 

  

Parasti 7 minūtēs var demonstrēt 10–14 slaidus.  Aizstāvēšanas laikā jāpasaka pats būtiskākais, īpaši akcentējot pētījuma rezultātus un savu ieguldījumu pētījumā.

 

Uzstāšanās laikā ļoti svarīgi būt pārliecinošam un uzturēt klātesošo interesi par veikto pētniecības darbu: izturēties pēc iespējas dabiskāk, runāt bez steigas, skaidri, ierastajā ritmā, saprotami un pietiekami skaļi, lai balsi dzirdētu visi klātesošie.

 

Nerunā, pagriežot auditorijai muguru. Svarīgi ir uzturēt acu kontaktu ar auditoriju. Tas nav iespējams, ja tekstu nolasa no datorprezentācijas, papīra lapas vai plakāta. Uzstājoties informāciju nevis nolasa, bet skaidro.
 
Komisija vērtē skolēna prasmi uzstāties, argumentēti aizstāvēt un pamatot savu viedokli. ZPD vērtēšanas kritērijus izstrādā skola un iekļauj skolas nolikumā.

Reģionu un valsts konferencēs aizstāvēšanas kritēriji ir izstrādāti detalizētāk.

 

Pierīgas reģionālā vispārējās vidējās izglītības iestāžu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības konkursa nolikumā tiek dota skolēna zinātniski pētnieciskā darba prezentācija vērtēšanas ANKETA

 

Kritēriji	Vērtējums Augsts/vidējs/zems	Komentāri
Pētījuma izklāsta loģiskums un skaidrība
Atbildes uz jautājumiem, parādot autora prasmi orientēties pētījumā un to argumentēt
Precīzs uzstāšanās laika izmantojums
Citi prezentācijas izcilības rādītāji, piemēram, uzskates materiāli(audiovizuālas prezentācijas, modeļi u. tml.), to atbilstība tematam un kvalitāte (komentāros jānorāda kādi)

 

Skaidrojums katrai sadaļai.

 

	Pētījuma izklāsta loģiskums un skaidrība	Atbildes uz jautājumiem, parādot autora prasmi orientēties pētījumā un to argumentēt	Precīzs uzstāšanās laika izmantojums
Augsts	Izklāsts ir loģisks, mērķtiecīgs, saprotams un plānveidīgs (ievads, galvenā daļa, nobeigums). Skolēns atklāj tematu ar konkrētiem un būtiskiem piemēriem, pierāda tā nozīmi, aktualitāti. Prezentācija veidota, ievērojot noteikumus – korekta, vizuāli uzskatāma, nav pārsātināti slaidi, nav kļūdu.	Skolēns atbild uz jautājumiem, pamatojot atbildi ar konkrētiem faktiem, piemēriem. Atbild skaidri, pārliecinoši. Ir informēts par citiem pētījumiem šajā jomā.	Precīzi ievērots uzstāšanās laiks.
Vidējs	Skolēns atsedz darba būtiskos jautājumus, ar savu prezentāciju parāda, ka orientējas izvēlētajā tematā. Izklāstā ir dažas neprecizitātes un/vai pietrūkst plānveidības. Maz izteikts un pamatots autora viedoklis. Skolēna uzstāšanās laikā pietrūkst emociju, pārliecības. Prezentācija veidota, ievērojot tās veidošanas vizuālos noteikumus.	Skolēns atbild uz jautājumiem, taču ne uz visiem savu atbildi spēj pamatot ar konkrētiem faktiem. Spriedumiem pietrūkst argumentācijas.	Uzstāšanās laika izmantošanā nelielas neprecizitātes (pēc komisijas aizrādījuma skolēns tūlīt loģiski pabeidz prezentāciju).
Zems	Prezentācijā skolēns parāda, ka pārzina tematu, taču tajā pietrūkst mērķtiecības, netiek ievērota loģiskā secība. Nepietiekami izklāstīts autora viedoklis. Prezentācijā ir kļūdas – pārāk raiba, slaidi pārsātināta ar tekstu, nekvalitatīvi attēli, diagrammas bez lielumiem, procentiem.	Atbildes ir nekonkrētas, autors nespēj pamatot un argumentēt.	Paliek neizmantots vai tiek pārsniegts uzstāšanās laiks (komisija vairakkārt  aizrāda un pārtrauc runātāju).