Visi organismi ir veidoti no šūnām. Šūna ir dzīvo organismu pamatvienība, tas nozīmē, ka tā ir vissīkākā dzīvā daļiņa, kas spēj patstāvīgi darboties un kam piemīt visas dzīvības pazīmes. Viena šūna var būt pilnīgs organisms pats par sevi, piemēram, baktērija vai raugs.
Dažādiem organismiem mēdz atšķirties šūnu skaits, to izmērs un forma, taču lielākoties šūnām ir līdzīgas sastāvdaļas.
Dzīvnieku un augu šūnu modeļi
Kodols - svarīgākā šūnas sastāvdaļa. Kodols atbild par visiem procesiem, kas notiek šūnā. Kodols satur iedzimtības informāciju (DNS) par to, kāda būs jaunā šūna, kura izveidosies šūnu vairošanās procesā.
Kodols
Citoplazma ir bezkrāsaina, staipīga, pusšķidra viela, kas piepilda šūnu. Citoplazmā atrodas visas pārējās šūnas daļas.
Mitohondriji šūnu apgādā ar enerģiju.
Mitohondrijs
Vakuola ir ar membrānu norobežota telpa, kas kalpo ūdens un rezerves barības vielu (šūnsulas) uzglabāšanai, kā arī vielu izvadīšanai. Jo vecāka šūna, jo lielākas ir tās vakuolas. Augiem vakuolas ir izteikti lielas, dzīvnieku šūnās vakuolas mēdz būt neliela izmēra.
Vakuola
Membrāna ir plāna puscaurlaidīga plēvīte raksturīga visa veida šūnām un atbild par dažādu vielu iekļūšanu šūnā un izkļūšanu no tās. Augiem membrāna atrodas zem šūnapvalka.
Plazmatiskā membrāna norobežo šūnu no apkārtējas vides. Augiem plazmatiskā membrāna atrodas zem šūnapvalka.
Plazmatiskā membrāna norobežo šūnu no apkārtējas vides. Augiem plazmatiskā membrāna atrodas zem šūnapvalka.
Plazmatiskā membrāna
Ir arī tikai augiem raksturīgas šūnu sastāvdaļas:
Šūnapvalks sedz šūnu no ārpuses, aizsargā šūnu un piešķir tai noteiktu formu. Tas nav raksturīgs dzīvnieku šūnām.
Šūnapvalks ar membrānu
Augu šūnās atrodas plastīdas. Plastīdas var būt bezkrāsainas un krāsainas. Zaļās plastīdas sauc par hloroplastiem, tajos notiek fotosintēzes process.
Hloroplasts
Šūnām ir arī citas sastāvdaļas, bet tās iepazīsi vēlāk!