Dzīvnieki ir ļoti dažādi, tāpēc arī asinsrites sistēma ir pielāgota dzīvnieka dzīves ciklam. Dzīvniekiem ir divu veidu asinsrites sistēmas - slēgtā un vaļējā asinsrites sistēma.
Vaļējā asinsrites sistēmā nav kapilāru, asinis sajaucas ar šūnstarpu šķidrumu, veidojot hemolimfu. Sirds uzbūve ir vienkārša - veidota no muskuļotas caurulītes, sirds pulsāciju nodrošina sirds muskuļi un skeleta muskuļi. Vaļējā asinsrite ir ne tik efektīva kā slēgta asinsrite, jo tā nevar pietiekami efektīvi pārvietot skābekli, tāpēc ir raksturīga nelieliem pēc izmēra organismiem. Taču, pateicoties vaļējas asinsrites sistēmai, bojājumu gadījumā (piemēram, zaudējot ekstremitāti ) asiņošana nav stipra un dzīvnieks neiet bojā. Vaļēja asinsrites sistēma ir raksturīga daudziem bezmugurkaulniekiem - posmkājiem un daļai gliemju.
Zirneklis - posmkājis, kam ir vaļēja asinsrites sistēma
Slēgtā asinsrites sistēmā asinis plūst tikai pa asinsvadiem. Slēgta asinsrites sistēma nodrošina ātrāku vielu plūsmu pa organismu.
Slēgtās asinsrites sistēmas veidi dzīvniekiem:
- vienkārša slēgta asinsrites sistēma - posmtārpiem (piemēram sliekai), sirds funkciju veic pulsējoši gredzeniskie asinsvadi;
- zivīm - sirds veidota no diviem kambariem, viens asinsrites loks, sirds piegādā asinis žaunām, kur notiek gāzu apmaiņa;
- abiniekiem un vairumam rāpuļu sirds ir veidota no trīs kambariem, ir divi asinsrites loki, kur asinsvados plūst venozas, arteriālas un jauktas asinis;
- zīdītājiem un putniem sirds ir veidota no četriem kambariem, ir divi asinsrites loki, kur plūst venozas un arteriālas asinis.
Zīdītāja asinsrites orgānu sistēma
Aukstasiņu un siltasiņu dzīvnieki
Dzīvniekus, kam ķermeņa temperatūra pielāgojas apkārtējai videi, sauc par aukstasiņu dzīvniekiem jeb poikilotermiem organismiem.
Poikilotermie organismi — mikroorganismi, bezmugurkaulnieki, zivis, abinieki un rāpuļi.
Dzīvniekus, kam ķermeņa temperatūra ir patstāvīga (homotermie organismi) un to neietekmē apkārtējā vide, sauc par siltasiņu dzīvniekiem.
Homotermie organismi ir putni un zīdītāji.