Audi ir šūnu grupas ar līdzīgu uzbūvi, funkcijām un izcelšanos.
Šūnu diferenciācija ir uzbūves un funkciju atšķirību veidošanās starp šūnām.
Šūnu atšķirību veidošanās daudzšūnu organisma attīstības laikā nosaka pakāpeniska gēnu aktivitātes maiņa. Katrā daudzšūnu organisma šūnā ir viss iedzimtības materiāls. Tas ir vienāds, jo visas šūnas pārmanto šo materiālu no vienas sākotnējās šūnas – zigotas (zigota ir apaugļota olšūna). Dažādās šūnās iedzimtības izpausme ir atšķirīga, jo šūnām diferencējoties un veidojoties audiem ar atšķirīgām funkcijām, to iedzimtības faktori (gēni) vai nu aktivizējas, vai – represējas (tiek bloķēti). Tādā veidā izveidojas audi ar atšķirīgu uzbūvi un funkcijām.
- Ektoderma – dzīvnieku embriju primāra ārējā audu kārta, no kuras veidojas nervu sistēma un apvalka ārējā kārta.
- Entoderma – dzīvnieku embriju iekšējais primāro audu slānis, no kura veidojas gremošanas trakts un ar to saistītās struktūras un elpošanas orgānu epitēlijs.
- Mezoderma – vidējais dzīvnieku embriju primāro audu slānis, no kura veidojas muskuļi, daļa iekšējo orgānu un saistaudu kārtas.
- Blastula – dzīvnieku attīstības agrā stadija, ko veido doba, ar šķidrumu pildīta šūnu lode, blastulas sieniņa sastāv no viena šūnu slāņa.
- Gastrula – dzīvnieku attīstības stadija, kuras laikā lodveida dīglis, vismaz daļēji ieliecoties, veido dīgļlapas, gastrulas sieniņa sastāv no divām dīgļlapām.