Augu veidotājaudi — teorija. Bioloģija, 11. klase.

Veidotājaudi jeb meristēma – augu audi, kas nodrošina augšanu un diferencējas par citiem audiem.

Veidotājaudi (meristēmas) sastāv no nelielām šūnām, kurām ir plāns celulozes šūnapvalks. Šūnas tilpumu aizpilda citoplazma, vakuolu vai nu nav, vai tās ir sīkas. Veidotājaudu šūnām daloties un, vēlāk, diferencējoties, veidojas specializēto audu šūnas.

Attēlā veidotājaudi iekrāsoti sarkanīgā tonī.

Veidotājaudi atrodas sakņu, stumbru un zaru galos, atsevišķos gadījumos, vasas vidusposmos, augšanas konusos – vietās, kur notiek stumbru un sakņu augšana garumā.

Pie veidotājaudiem pieder arī kambijs. Tie ir audi, kas nodrošina auga sekundāro augšanu – augšanu resnumā. Augšana resnumā raksturīga daļai paparžaugu, kailsēkļiem un divdīgļlapjiem. Viendīgļlapji resnumā neaug.

Kambijs ir veidotājaudi, kas atrodas starp vadaudiem – koksni un lūksni. Kambijs sastopams ne tikai stumbrā, bet arī saknē un pat lapu lielākajās dzīslās. Koku un krūmu kambijs ir izvietots nepārtraukta šūnu gredzena veidā. Korķa kambijs ir plāns kambija šūnu slānis starp kokaugu mizas slāņiem, kas piedalās šīs mizas veidošanā.