8. Asinsgrupas un asins pārliešana

1900. gadā austriešu ārsts Karls Landšteiners atklāja, ka cilvēkiem ir dažādas asins grupas. Asinsgrupas nosauca atkarībā no tā, kādi antigēni ir to eritrocītos.

 

Pirms asinsgrupu atklāšanas mēģinājumi pārliet asinis no dzīvniekiem un cilvēkiem bieži beidzās letāli.

 

Pēc asinsgrupu atklāšanas tika praktizēta tieša asins pārliešana no donora recipientam.

 

1940. gadā Landšteiners atklāja, ka, neatkarīgi no ABO sistēmas asinsgrupām, cilvēka eritrocītos var būt arī Rh (rēzus) antigēni.

 

ABO asinsgrupu veidi

Asinsgrupas nosaukums	Antigēni eritrocītu membrānā	Antivielas asins plazmā
O	-	Antivielas A un B
A	A	Antivielas B
B	B	Antivielas A
AB	A un B	-

Nepareizi pārlejot asinis, parasti salīp ielietās donora asinis, izraisot recipienta nāvi. Eritrocītu salipšana notiek tad, ja recipienta asinīs ir antivielas pret donora asiņu eritrocītiem. Parasti cilvēkiem pārlej tās pašas grupas asinis, bet ekstremālās situācijās ir iespējams pārliet arī citas saderīgas grupas asinis.

 

Donoru asinis pēc nodošanas tiek sadalītas vairākās frakcijās, kuru uzglabāšanas laiks atšķiras. Eritrocītus var uzglabāt tikai 42 dienas, tāpēc asins bankas krājumus ir nepieciešams nepārtraukti atjaunot.

 

 

Latvijā asinis var nodot Valsts asinsdonoru centrā, centra izbraukuma autobusos un slimnīcās. Centra mājas lapā http://www.donors.lv/ var atrast informāciju par visnepieciešamākajām asins grupām.

Vienā reizē no cilvēka paņem 450 ml asiņu. Tā ir deva, kas negatīvi neietekmē donora veselību. Asinis ir atļauts nodot 5 reizes gadā, bet sievietēm neiesaka to darīt biežāk kā 3 - 4 reizes gadā.

 

Lai nodotu asinis:

• jābūt 18 - 65 gadu vecumā;
• svaram jābūt vairāk kā 50 kg;
• asins nodošanas dienā, kā arī dienu iepriekš nedrīkst lietot treknus ēdienus, alkoholu;
• jābūt personu apliecinošam dokumentam ar fotogrāfiju;
• donoru centrā jāveic asins analīzes;
• jābūt paēdušam;
• starp asiņu nodošanas reizēm jābūt vismaz 60 dienu intervālam.