Asinis ir šķidrie saistaudi. Pieaugušam cilvēkam ir 4-6 litri asiņu, kas ir 6-8% ķermeņa masas.
Fizioloģiska miera stāvoklī viss asiņu daudzums necirkulē, jo daļa atrodas asiņu depo orgānos (aknās, liesā, sarkanajās kaulu smadzenēs). To šķidrā šūnstarpu viela - plazma veido apmēram 55 - 60% no asins sastāva, bet formelementi jeb asins ķermenīši - 40 - 45%.
Asins plazma satur 90 - 93% ūdens, 7% olbaltumvielu, to skaitā antivielas un fibrinogēnu, kā arī neorganiskos sāļus, glikozi, urīnvielu u.c. vielas. Fibrinogēns piedalās asins sarecēšanā, pārvērzdamies nešķīstošā fibrīnā. No fibrinogēna atdalītu asins plazmu sauc par asins serumu.
Asins formelementi (eritrocīti, leikocīti, trombocīti) veidojas asinsrades orgānos - sarkanajās kaulu smadzenēs, liesā, aizkrūts dziedzerī un limfmezglos.
Eritrocīti jeb sarkanie asinsķermenīši ir nelielas, apaļas, abpusēji ieliektas šūnas bez kodola. To diametrs ir aptuveni 7 mikrometri. Pieaugušam cilvēkam 1 kubikmilimetrā ir 4 - 5 miljoni eritrocītu. Eritrocīti veidojas un nobriest sarkanajās kaula smadzenēs.
Pilnīgi nobriedušos eritrocītos zīdītājiem un putniem nav kodola, pārējo mugurkaulnieku eritrocītos kodoli ir. Eritrocītu dzīves ilgums ir 120 dienas. Novecojušie eritrocīti noārdās aknās un liesā. Eritrocītu galvenā funkcija ir gāzu transports. Eritrocītu citoplazmā atrodas dzelzi saturoša olbaltumviela - hemoglobīns. Hemoglobīns viegli veido nestabilus savienojumus ar skābekli un oglekļa dioksīdu, tādēļ viegli var pārnest šīs vielas. Audos, kur skābekļa koncentrācija ir zema, skābeklis atdalās no hemoglobīna, difūzijas ceļā nokļūst šūnās un piedalās šūnu elpošanā. No šūnām asinīs izdalās oglekļa dioksīds, kuru eritrocīti aiznes uz plaušām, kur notiek gāzu maiņa. Eritrocīti uzņem un atdod skābekli caur membrānu. Hemoglobīns piešķir asinīm sarkano krāsu. Cilvēka organismā ir jābūt 12-18 g hemoglobīna 100 ml asiņu. Ja cilvēkam ir maz eritrocītu vai arī ir samazināts hemoglobīna daudzums tajos, viņam ir mazasinība jeb anēmija.
Leikocīti jeb baltās asins šūnas ir bezkrāsainas šūnas ar kodolu. Leikocīti ir lielāki par eritrocītiem - vidēji 10 - 20 mikrometri. Veselam pieaugušam cilvēkam 1 kubikmilimetrā asiņu ir 4 - 8 tūkstoši leikocītu. Leikocītu mūžs ilgst no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.
Cilvēkiem ir dažādi leikocītu veidi ar dažādām funkcijām. Procentuālo attiecību starp dažādiem leikocītu veidiem sauc par leikocitāro formulu. Leikocitārās formulas noteikšanai ir liela nozīme dažādu slimību diagnosticēšanai.
Leikocītu galvenā funkcija ir imunitātes nodrošināšana. Imunitāte ir organisma spēja pasargāt sevi no infekciju izraisītājiem, svešām šūnām, atmirušām šūnām un no paša organisma veidotām patoloģiskām šūnām, piem., vēža šūnām.
Trombocīti jeb asins plātnītes ir vismazākie asins formelementi. Trombocīti nav šūnas, bet citoplazmas daļiņas, kas atrāvušās no lielām asins cilmes šūnām. Normāli 1 kubikmilimetrā asiņu ir 200 - 300 tūkstoši trombocītu. Trombocītu dzīves ilgums ir apmēram 8 dienas.
Trombocīti nodrošina asins sarecēšanu. Asinīm izplūstot no asinsvadiem un saskaroties ar nelīdzenu virsmu vai gaisu, trombocīti sabrūk un no tiem atbrīvojas bioloģiski aktīvas vielas.
(Attēlā asins sarecēšanas shēma.)
Trombocītos esošais tromboplastinogēns pārvēršas par tromboplastīnu un sākas sarežģītu reakciju virkne, kurā katras iepriekšējās reakcijas produkts kļūst par enzīmu nākamajai reakcijai.
Cilvēka asinis sarec 3 - 4 minūšu laikā. Asins sarecēšana pasargā organismu no lieliem asins zudumiem ievainojuma gadījumā. Asins recēšanai ir nepieciešams K vitamīns - tas nodrošina protrombīna veidošanos aknās. Savukārt protrombīna pārvēršanai trombīnā ir nepieciešami Ca joni. Ja trūkst kādas no asins sarecēšanai vajadzīgajām sastāvdaļām, asins recēšana var būt vāja vai nenotikt vispār. Slimību, kurai raksturīga ļoti vāja asins recēšana, sauc par hemofīliju. Hemofīlijas slimniekam pat neliels ievainojums var radīt organisma noasiņošanu.
Ja asinsvadu sienas ir kļuvušas nelīdzenas, tad trombocīti var sākt sairt asinsvada iekšienē un tajā veidojas asins receklis - trombs.
Trombu veido olbaltumvielas fibrīna pavedieni, kuros ieķērušies eritrocīti.
Trombozes gadījumā asins plūsma var aiznest trombu uz dzīvībai svarīgiem orgāniem.
Atsauce:
http://www.bbc.co.uk/schools/gcsebitesize/pe/appliedanatomy/0_anatomy_circulatorysys_rev4.shtml
http://www.imupro-bms.com/pages/the-laboratory.php
http://www.guardian.co.uk/lifeandstyle/2011/jul/25/red-blood-cells
http://www.nhs.uk/conditions/Cavernous-sinus-thrombosis/Pages/Introduction.aspx
http://www.imupro-bms.com/pages/the-laboratory.php
http://www.guardian.co.uk/lifeandstyle/2011/jul/25/red-blood-cells
http://www.nhs.uk/conditions/Cavernous-sinus-thrombosis/Pages/Introduction.aspx