6. Redzes orgānu evolūcija

Maņu orgānu sistēma jeb sensorā sistēma ir daļa no nervu sistēmas, kas nodrošina apkārtējās vides kairinājumu uztveršanu. Maņu orgānu sistēma sastāv no receptoriem, nerviem un smadzeņu reģioniem, kas apstrādā uztverto kairinājumu.

 

Redzes plankumi ir vienkāršākās un dabā izplatītākās „acis”, tās atrodamas zaļo aļģu kustīgajās šūnās un arī citos vienšūnas fotosintezējošos organismos, piemēram, eiglēnām un arī dažādiem jūras bezmugurkaulniekiem – sūkļiem un medūzām.

 

 

Vienkāršākie gaismas receptori nodrošina vienīgi gaismas atšķiršanu no tumsas, kā arī gaismas intensitātes uztveri. Planārijas acs laukumi ļauj noteikt arī gaismas avota virzienu.

 

 

 

Acis, kas uztver attēlu, ir tikai četrām bezmugurkaulnieku grupām – zarndobumaiņiem, posmtārpiem, gliemjiem un posmkājiem.

 

Saliktas acis sastāv no daudzām atsevišķām, neatkarīgām „actiņām” (omatīdijiem), tās ir posmkājiem. Kukaiņiem ir krāsu redze, un viņi var redzēt daļu no ultravioletajiem stariem. Zemāk redzamajos attēlos salīdzināts kā redz kukaiņi un cilvēki vienu un to pašu objektu.

 

 

Šāda redze kukaiņiem palīdz atrast pretējo dzimumu vairošanās periodā.

 

Daļai zivju, rāpuļu, vairumam putnu un daudziem zīdītājiem ir krāsu redze. Vislabāk tā ir attīstīta cilvēkam un pārējiem primātiem. Mugurkaulniekiem un dažiem gliemjiem, piemēram, kalmāriem un astoņkājiem, ir kamerveida acis. Tās veido lodveida acābols, kas ir pildīts ar šķidrumu. Tā priekšējā daļā atrodas lēca, kam ir galvenā loma gaismas staru laušanā.