Tauriņziežu dzimtas augu tipiskākā pazīme ir zieds, kurš atgādina sēdošu taureni.
Ziediem ir 5 saaugušas kauslapas un 5 savstarpēji atšķirīgas vainaglapas. Divas apakšējās vainaglapas ir saaugušas un ir kā veido laiviņu. To apņem malējās vainaglapas, kas tiek sauktas par burām jeb spārniem. Bet virs tām atrodas pati lielākā un platākā vainaglapa, ko sauc par karogu.
Zieda diagrammā varam redzēt, ka kauslapas ir 5, saaugušas, vainaglapas 5, putekšņlapas 10, 9 saaugušas, 1 brīva. Ziedi ķekaros, reti vientuļi.
Auglis - pāksts, riekstiņveida pāksts ar 1 sēklu, ko sauc par pākstīti, vēl retāk - pogaļa. Dzimtas augiem uz saknēm raksturīgas gumiņbaktērijas, kas saista augsnes slāpekli.
Zirņu pāksts ir auglis, kurā atrodas sēklas - zirņi. Kad sēklas nogatavojas, pāksts sakalst, atveras un zirņi izbirst. Tātad, pāksts ir sauss auglis un veronis.
Uz saknēm atrodas gumiņi, kuros dzīvo slāpekli fiksējošās baktērijas. Tās pārvērš slāpekli augam uzņemamā formā.
Tauriņziežu dzimtā ietilpst daudz pārtikā un lopbarībā izmantojamu augu, kuri satur daudz olbaltumvielu.
 |  |
Sējas zirņiem ir kāpelējošs stumbrs, kas ar vītnēm piestiprinās balstam. | Pupiņas satur arī indīgas vielas, kas spēj izraisīt spēcīgus gremošanas sistēmas traucējumus, tāpēc šos pākšaugus nedrīkst ēst termiski neapstrādātus. |
 |  |
Zemes rieksti (arahiss) savu nosaukumu ieguvuši no augšanas veida, jo rieksti nogatavojas zemē. Pēc apputeksnēšanās pāksts aizmetnis iegremdējas augsnē, kur turpina attīstīties. Pāksts iekšienē nogatavojas pupiņas, kas klātas ar sarkanbrūnu miziņu. | No sojas var pagatavot sojas pienu, sieru, saldējumu, sviestu, jogurtu, miltus un daudz dažādus produktus, ko plaši savā uzturā lieto veģetārieši. Atšķirībā no parastajām pupiņām soja satur neparasti augstu olbaltumvielu daudzumu – 45% (pupiņās un zaļajos zirņos aptuveni 23-25%). |
 |  |
Sarkanais āboliņš ir vērtīgs lopbarības augs. | Zemeņu āboliņš ir aizsargājama augu suga. |
Tauriņziežu dzimtā sastopami arī krāšņumaugi.
 |  |
Puķu zirņiem ir patīkama smarža. To šķirnes ir izveidotas no savvaļas dedestiņām. | Karagānas ir apstādījumos iecienīti koki. Tautā tās mēdz dēvēt par akācijām. |
 |  |
Parastais zeltlietus. | Lupīnas. |
Atsauce:
http://raksti.daba.lv/referaati/2002/SAlukevica/lapa_3_5.htm
Attēli no:
http://images.tutorvista.com/content/angiosperm-families/pisum-sativum-structure.jpeg
http://theinfopod.com/wp-content/uploads/2010/11/peapod.jpg
https://biohumanetics.files.wordpress.com/2009/08/peas-with-bhn-and-he-program-root-close-up.jpg
http://www.pareizs-uzturs.com/upload_pic/cukpupas.jpg
https://bgreenproject.files.wordpress.com/2013/03/soja.jpg
http://parveselibu.lv/wp-content/uploads/2014/03/paksaugi.jpg
http://www.mazadarznieciba.lv/media/catalog/product/cache/1/image/350x/a451d9035691efda7cde13a744c80d29/p/a/palete_mix.jpg
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/26/Caragana-arborescens-flowers.JPG
http://www.biopix.com/photos/jcs-laburnum-anagyroides-43564.jpg
http://urobsisam.topky.sk/buxus/images/cache/413xXXX/ilustracne/lupina_mnoholista.jpg
http://static.panoramio.com/photos/large/93130499.jpg
http://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/267/l1382452449.jpg. Autore J. Kluša