5. Invadēšanās ar parazītiskajiem veltņtārpiem

ir veltņtārps, kurš dzīvo cilvēka tievajā zarnā. No ārpuses veltņtārpus sedz kutikula, kas pasargā no ārējas vides, bet kavē augšanu, tāpēc dzīves laikā veltņtārpi maina ādu. Cērme barojas ar tievās zarnas saturu, kuru uzņem ar muti, sagremo zarnās un barības pārpalikumus izvada caur anālo atveri.

Elpošanas un asinsrites orgānu cērmei nav.

Cērmes ir šķirtdzimuma dzīvnieki, pēc apaugļošanās mātīte dēj oliņas.

Cērmes attīstības cikls ilgst 9-12 nedēļas.

 

 

Mātīte tievajā zarnā izdēj simtiem tūkstošu olu. Olas ar fekālijām nonāk augsnē, kur 2-3 nedēļu laikā nobriest.

Ja nobriedusi ola nonāk cilvēka ķermenī, izšķiļas kāpurs, kurš iekļūst asinsritē un nonāk plaušās. No plaušām caur elpceļiem kāpurs nonāk mutē un no tās - kuņģī un zarnās, kur attīstās par pieaugušu cērmi.

Cērmes izdala toksiskas vielas, kas var radīt cilvēkam nelabumu, bronhītu, gripai līdzīgas pazīmes. Cērme zarnās var nodzīvot gadu.

Lai izvairītos no invadēšanās, pēc tualetes apmeklēšanas ir jāmazgā rokas, augļus un dārzeņus var ēst tikai pēc rūpīgas nomazgāšanas.

Slimību, ko izraisa cērmes, sauc par askaridozi.

ir nelieli veltņtārpi (mātītes garums 12 mm, tēviņa garums -6 mm), kuri dzīvo taisnajā zarnā.Pēc apaugļošanās tēviņi iet bojā, bet mātītes anālās atveres rajonā dēj olas. Ja olas nokļūst uz cilvēka rokām un cilvēks olas norij, pēc 4 nedēļām izšķiļas jauni tārpi. Spalīši rada niezi anālās atveres rajonā, traucē miegu, rada nervozitāti. No spalīšiem var izvairīties, rūpīgi mazgājot rokas pēc tualetes apmeklējuma un pirms ēšanas, lietojot uzturā nomazgātus augļus un dārzeņus.

ir veltņtārpi, ar kuriem var invadēties, ēdot pietiekami neizceptu vai neizvārītu gaļu. Visbiežāk saslimšana notiek grupveidā pēc kādām viesībām, kur tikusi ēsta nepietiekami termiski apstrādāta cūkgaļa. Sevišķi rūpīgi ir jāapstrādā mežacūku gaļa. Cilvēka kuņģī kāpuri atbrīvojas no kapsulas un pārvietojas uz zarnām. Jau pēc diennakts tie attīstās par pieaugušiem tārpiem. Pēc apaugļošanās mātīte dzemdē 1500-2000 kāpuru. Tēviņi iet bojā. Kāpuri caur asinsrites sistēmu nonāk dažādos orgānos, bet muskuļos veido kapsulas. Ja cilvēks neārstējas, kāpuri saglabā dzīvotspēju daudzus gadus.

Pirmās saslimšanas pazīmes parādās 5-20 dienas pēc kāpuru apēšanas. Rodas gripai līdzīgas pazīmes - nespēks, kaulu sāpes, vēlāk - caureja un vemšana.