Iekšējās sekrēcijas dziedzeri regulē cilvēka organisma augšanu, attīstību, vairošanos un pat nosaka garastāvokli. Dziedzeri ir orgāni, kurus veido dziedzeraudi, kas izdala dažādas bioloģiskas vielas. Šo vielu veidošanās un izdalīšanās procesu apzīmē ar vārdu sekrēcija. Iekšējās sekrēcijas dziedzeriem nav izvadkanālu, tādēļ izdalītās bioloģiskās vielas nonāk tieši asinīs, limfā, šūnstarpu šķidrumā. Šo dziedzeru veidotās vielas dēvē par hormoniem, jo tās ir īpašas bioloģiski aktīvas vielas, kas regulē neskaitāmu organisma šūnu darbību.
Hipofīze izdala augšanas hormonu. Augšanas hormons veicina olbaltumvielu veidošanos, kas nogulsnējas mīkstos audos, skrimšļos un kaulos, tādējādi veicinot organisma augšanu. Augšanas hormons ir īpaši nepieciešams bērniem, taču arī pieaugušiem tas izdalās nelielā daudzumā un regulē dažādu orgānu darbību. Augšanas hormons arī piedalās procesos, kas regulē glikozes vielmaiņu organismā - tas paaugstina cukura līmeni asinīs. Tātad, pateicoties augšanas hormonam, mēs augam un iegūstam normālu ķermeņa garumu. Hipofīze izdala arī hormonus, kas ietekmē citu endokrīno dziedzeru darbību.
Vairogdziedzeris atrodas kakla priekšējā virsmā zem balsenes vairogskrimšļa, kurš ir labi sataustāms un vīriešiem tiek saukts par “Ādama ābolu”. Vairogdziedzerī ir īpašas šūnas, kas veido vairogdziedzera hormonus. Vairogdziedzera hormonu ražošanai ir nepieciešams jods, tādēļ tas ir būtisks mikroelements cilvēka organismā. Ir noskaidrots, ka joda trūkums dzeramajā ūdenī un augsnē, rada dažādus vairogdziedzera darbības traucējumus. Vairogdziedzera hormoniem ir būtiska nozīme, jo tie pastiprina visus organisma vielmaiņas procesus.
Virsnieru dziedzeri ir pāra iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas ir novietoti uz abu nieru augšējiem galiem. Virsnieru dziedzeros veidojas hormons adrenalīns. Pastiprinātu adrenalīna veidošanos izraisa jebkura stresa vai fiziskas piepūles situācija. Tā rezultātā rodas tā saucamā cilvēka fizioloģiskā atbilde uz stresu – “cīnīties vai bēgt”. Šīs izjūtas mēs visi labi pazīstam. Adrenalīns izraisa uztraukumu, paātrina sirdsdarbību, paplašina acu zīlītes (atbilst teiciens – “bailēm lielas acis”), sašaurina ādas asinsvadus – cilvēks nobāl, samazina dziedzeru darbību – uztraukumā parādās sausums mutē, utml. Šādas izjūtas mūs pavada atbildot eksāmenā, rakstot kontroldarbu, kā arī nonākot citā stresa situācijā. Bez tam raksturīgi, ka adrenalīns strauji paaugstina cukura līmeni asinīs.
Aizkuņģa dziedzeris izdala hormonu insulīnu. Insulīns ir nepieciešams, lai glikoze iekļūtu šūnās – tas darbojas kā “atslēga”, kas atver ceļu glikozes iekļūšanai šūnā. Tādējādi insulīns nodrošina šūnas ar nepieciešamajām barības vielām un enerģiju. Palīdzot glikozei iekļūt šūnās un pārvēršot lieko glikozi glikogēnā, insulīns uztur normālu cukura līmeni asinīs. Ja insulīna ir par maz, glikoze šūnās nevar iekļūt, tās līmenis asinīs ievērojami paaugstinās, bet šūnas cieš badu. Šādu stāvokli sauc par cukura diabētu jeb cukurslimību.
Sievietes dzimumdziedzeros – olnīcās veidojas gan dzimumšūnas - olšūnas, gan hormoni. Sievišķie dzimumhormoni veicina dzimumorgānu un sekundāro dzimumpazīmju attīstību, sagatavo dzemdi grūtniecībai un krūtis zīdīšanai.
Sēklinieki ir vīrieša dzimumdziedzeri, kuros veidojas spermatozoīdi un dzimumhormoni. Vīrišķie dzimumhormoni veicina vīrišķīgas ķermeņa uzbūves attīstību.