Atbildes reakciju uz kairinātāju ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību sauc par refleksu.
Refleksa loks – impulsa ceļš organismā, kad impulss pa centrtieces neironu sasniedz muguras un galvas smadzenes, kurās notiek saņemtās informācijas apstrāde. Pēc tam signāli pa centrbēdzes neironu sasniedz efektoru – muskuli vai dziedzeri, kas reaģē uz uztverto kairinājumu.
Piemēram, pieskaroties sveces liesmai, ādas receptori uztver kairinājumu. Impulsi pa jušanas neironu nonāk muguras smadzenēs. Pēc informācijas analīzes impulss pa kustību neironu nonāk efektorā - muskulī, kurš saraujas, un pirksts tiek atrauts no sveces liesmas.
Refleksiem ir divi veidi.
Beznosacījuma refleksi
Šos refleksus sauc arī par iedzimtajām pielāgošanās reakcijām. Tie ir sugas refleksi, kas raksturīgi vienai noteiktai sugai. Beznosacījuma refleksi nodrošina organisma pielāgošanās reakcijas, kas saglabājas visu mūžu.
Piemēram, zīdainim ir iedzimts zīšanas un rīšanas reflekss - bez tiem mazulis nespēj uzņemt barību.
Video par zīdaiņa refleksiem: Zīdaiņa refleksi (angļu val.)
Nosacījuma refleksi
Nosacījuma refleksi ir dzīves laikā iegūtas pielāgošanās reakcijas. Nosacījuma refleksi rodas ātri, kā reakcija uz kādu kairinātāju. Tie ir ļoti dažādi, mainīgi, tie spēj ātri rasties un ātri izzust. Nosacījuma refleksu veidošanās pamatā ir kairinātājs, uz kuru izveidojas noteikta organisma atbilde. Kairinātājs var būt smarža, skaņa, garša, sāpes. Praktiski visa cilvēka dzīve ir balstīta uz nosacījuma refleksiem.
Piemēram, ja mazulis ir vienreiz apdedzinājis pirkstus pie sveces liesmas, otrreiz viņš centīsies liesmai nepieskarties.
Raksturīgi, ka, ja kāds kairinātājs vairs nav aktuāls, atbildes reakcija jeb nosacījuma reflekss uz to izzūd. Tas nodrošina nepārtrauktu nosacījumu refleksu maiņu. Piemēram, sajūtot svaigi ceptas maizes smaržu, mutē ,,saskrien" siekalas, jo iepriekš cilvēks ir ēdis garšīgu, svaigi ceptu maizi ar šādu smaržu. Ja cilvēks tiks uzcienāts ar smaržīgu, bet ļoti negaršīgu maizi, reflekss izzudīs.