7. Dzimumorgānu higiēna

Gan meitenēm, gan zēniem ir regulāri jāapmazgā ārējie dzimumorgāni ar siltu ūdeni un ziepēm. Meitenēm īpaši bieži jāapmazgājas menstruāciju laikā. To ieteicams darīt zem tekoša ūdens. Arī pārējā laikā jāapmazgājas vismaz reizi dienā, jo lielo kaunuma lūpu izdalītie sviedri un tauki rada nepatīkamu aromātu.

 

Arī zēniem ir vēlams reizi dienā apmazgāties, jo priekšādas iekšējā virsmā un uz dzimumlocekļa kakliņa ir daudz dziedzeru, kuri izdala taukainu masu - smegmu. Nedz zēniem, nedz meitenēm nav ieteicams regulāri valkāt sintētiska auduma un cieši pieguļošu apakšveļu, jo tā pastiprina svīšanu.

Slimības, kuras izplatās galvenokārt dzimumkontaktu ceļā, sauc par seksuāli transmisīvajām slimībām (STS).

 

   Visbiežāk ar tām inficējas, stājoties dzimumsakaros ar mazpazīstamām personām vai izmantojot kopīgas adatas narkotiku lietošanas laikā. Biežāk sastopamās STS ir gonoreja, sifiliss, trihomonoze, hlamidioze un AIDS.

 

Gonoreju izraisa baktērija gonokoks. Dažas dienas pēc inficēšanās no urīnceļiem sāk parādīties zaļgani gļotaini izdalījumi un ir sāpīga urinēšana. Ja slimību laikus neārstē, rodas dzimumorgānu iekaisums un neauglība.

 

Sifilisu izraisa baktērija bālā treponēma. Dzimumakta laikā tā caur gļotādu iekļūst organismā. Vietā, kur iekļuvusi baktērija, pēc 3-4 nedēļām parādās cieta, sarkana čūla.

 

Pēc neilga laika tā pazūd, bet slimības izraisītājs turpina izplatīties pa limfvadiem. Pēc diviem mēnešiem uz slimnieka ādas parādās sarkani izsitumi, izkrīt daļa matu. Šīs pazīmes periodiski parādās un pazūd, jo organisms izstrādā pretvielas pret slimības izraisītājiem, bet nespēj tos pilnībā uzveikt.

 

 

Pēc 3-5 gadiem ādā, gļotādā, iekšējos orgānos un nervu sistēmā rodas iekaisuma perēkļi, sabrūk audi, rodas rētas. Slimnieks var kļūt akls, kurls vai plānprātīgs. Ja sieviete grūtniecības laikā ir slima ar sifilisu, arī bērns var piedzimt slims.

 

Trihomonozi izraisa vienšūnis trihomona, kas parazitē maksts un urīnizvadkanāla gļotādā. Sievietēm ir dedzinoša un niezoša sajūta ārējos dzimumorgānos, bet vīrieši slimības pazīmes var nesajust. Trihomonoze var radīt urīnizvadceļu un nieru iekaisumu.

 

Hlamidiozi izraisa baktērija hlamīdija, kas vairojas gļotādas šūnās. Slimnieks sūdzas par biežu urināciju, gļotainiem izdalījumiem no maksts vai urīnizvadkanāla. Hlamidioze var radīt hronisku urīnizvadceļu iekaisumu vai pat neauglību.

 

AIDS atklāja 1981. gadā. Slimību izraisa HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss. No inficēšanās brīža līdz saslimšanai var paiet vairāki gadi. Vīruss inficē viena veida baltās asins šūnas - leikocītus, kurus sauc par T helperiem. Šo šūnu skaits organismā samazinās un imūnsistēma nespēj normāli darboties. AIDS slimnieks bieži slimo ar plaušu karsoni un citām slimībām, ar kurām organisms parasti tiek galā. AIDS slimniekam šīs slimības kļūst nāvējošas.

 

HIV vīrusa modelis, kurā ir labi saskatāmi izaugumi, ar kuriem vīruss piestiprinās leikocīta virsmai. 

 

 

Pagaidām nav atrasts līdzeklis, ar kuru AIDS slimnieku varētu izārstēt. Ir radītas zāles, ar kurām slimības attīstību uz laiku var apturēt. HIV inficēto skaits strauji pieaug gan Latvijā, gan pasaulē, jo ar HIV inficētais var inficēt citus cilvēkus, pirms pats uzzina savu diagnozi. Šī infekcija izplatās galvenokārt dzimumattiecību laikā, kā arī lietojot kopīgas injekciju adatas narkomānu vidē. Slima māte grūtniecības laikā var inficēt savu bērnu.

 

Ar HIV nevar inficēties skūpstoties ar inficētu vai slimu personu, ne ēdot no viena šķīvja, ne arī kopīgi peldoties baseinā. HIV nepārnēsā odi un citi kukaiņi, jo to siekalās ir pārāk maza vīrusu koncentrācija.