Interesanti, ka esot ūdenī smagus ķermeņu noturēt ir daudz vieglāk, nekā esot uz sauszemes. Šo sakarību var izskaidrot ar cēlējspēka ietekmi. Tomēr šis spēks darbojas ne tikai ūdenī, bet arī gaisā.
Cēlējspēks - spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni. Spēka virziens ir pretējs Zemes pievilkšanas spēka virzienam.
Lielāks cēlējspēks darbojas uz ķermeņiem ūdenī nekā gaisā, tāpēc ķermeņi ūdenī liekas vieglāki.
Attēlā var redzēt kā divi vienādas masas un tilpuma akmeņi ir iekārti sviru svaros. Ūdenī ieliktais akmens šķietami ir vieglāks, jo uz to iedarbojas cēlējspēks.
- Ja cēlējspēks ir lielāks par Zemes pievilkšanas spēku, tad ķermenis uzpeld ūdens virspusē vai uzlido gaisā.
- Ja cēlējspēks ir mazāks par Zemes pievilkšanas spēku, tad ķermenis ūdens vidē nogrims.
- Ja abi spēki ir līdzsvarā, ūdenī ķermenis peld vai gaisā lidināsies noteiktā augstumā.
Svarīgi!
Jo lielāks ir ķermeņa iegrimušās daļas tilpums, jo lielāks cēlējspēks uz to darbojas.
Šajā attēlā var redzēt, ka trīs kuģiem ir atšķirīgs iegrimušās daļas lielums un svars. Pirmajam kuģim ir liela iegrimusī daļa, kas rada lielāku izspiestā ūdens daudzumu un cēlējspēku, bet trešajam kuģim ir pavisam neliela kuģa daļa ūdenī un cēlējspēks ir daudz mazāks.
Ķermeņu peldēšanu ietekmē ne tikai cēlējspēks, bet liela nozīme ir arī ķermeņu materiāla īpašībām. Piemēram, korķa klucītis labi peldēs, bet metāla grims. Tas tāpēc, ka korķis ir vieglāks par ūdeni, bet metāls nē.
Interesanti, ka kuģu korpusi tiek veidoti no metāla, bet tie negrimst. Tas ir tāpēc, ka kuģa korpuss tiek veidots tukšs jeb dobs. Ja tas būtu piepildīts pilns ar smago un blīvo metālu, tad kuģis nespētu peldēt, bet grimtu.
