Dabas resursu veidošanās
Dabas resursu veidošanās ir atkarīga no tā, kāda veida dabas resurss tas ir. Neatjaunojamie Zemes dzīļu dabas resursi veidojas notiek dažāda veida ķīmiskām reakcijām. Piemēram, nafta veidojas no dzīvnieku un augu atliekām.
Atjaunojamie dabas resursi veidojas regulāri, to veidošanos var veicināt vai tieši pretēji samazināt cilvēka saimnieciskā darbība.
Lai mežs būtu atjaunojams dabas resurss, to ir nepieciešams regulāri atjaunot.
Vidēji viens meža apsaimniekošanas cikls ilgst no 50 līdz 100 gadiem.
Meža apsaimniekošanas cikls
Meža apsaimniekošana – meža pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā, kas saglabā dzīvo organismu daudzveidību, atjaunošanās spēju, dzīvotspēju un iespējas tagadnē un nākotnē.
Meža apsaimniekošana un atjaunošanās ir tiešā veidā atkarīga no cilvēka darbības mežā.
Dabas resursu izmantošana
Pasaulē no derīgajiem zemes dzīļu resursiem visvairāk tiek izmantota akmeņogles, nafta, dabas gāze un metālu rūdas.
Akmeņogles izmanto, lai iegūtu enerģiju. Piemēram, izmantojot tās kā kurināmo tiek iegūta siltumenerģija.
Naftu arī, galvenokārt, izmanto kā enerģijas avotu, lai darbinātu dažāda veida dzinējus. Nafta nereti tiek izmantota arī dažādās citās jomās. Piemēram, gumijas ražošanā.
Dabasgāzi izmanto siltumenerģijas ieguvei un kā deggāzi.
Metāla rūdas izmanto, lai iegūtu dažādus metālus, kurus pēc tam ir iespējams izmantot dažādu metāla izstrādājumu ražošanā.
Atsauce:
https://mape.skola2030.lv/materials, Dabaszinības 1.– 6.klase
