3. Latvija sastopamie dabas resursi

Latvijā sastopami daudz un dažādi dabas resursi. Šeit sastopami gan atjaunojamie, gan neatjaunojamie dabas resursi.

 

No atjaunojamajiem dabas resursiem Latvijā ļoti daudz izmanto: augus un dzīvniekus.

Kā viens no Latvijas galvenajiem dabas resursiem ir uzskatāms koks.

 

Koksne tiek izmantota kā kurināmais, celtniecības un izejvielu materiāls.

 

  

 

No neatjaunojamajiem dabas resursiem Latvijā ir pieejami dažādi derīgie izrakteņi: laukakmeņi, māls, dolomīts, smilts un grants, kūdra, ģipšakmens, kaļķakmens, smilšakmens u.c. Šos derīgos izrakteņus izmanto dažādās saimnieciskajās jomās.

 

 

Māls
Māls ir Latvijā plaši izplatīts nogulumiezis. Lieli māla krājumi ir Zemgales līdzenumā un Latvijas austrumu daļā. Latvijā atrodamie māli ir visai daudzveidīgi, tāpēc daudzveidīgas var būt to izmantošanas iespējas. Viena no nozīmīgākajām atradnēm ir Lode (Liepa) netālu no Cēsīm. Šajā atradnē iegūto mālu izmanto keramisko būvmateriālu – dažādu apdares un celtniecības ķieģeļu (caurumoto, krāsns-dūmvadu u. c.), grīdas plākšņu, keramisko apdares elementu, klinkera bruģakmens un celtniecības bloku ražošanā. Brocēnu atradnē iegūto mālu izmanto cementa ražošanā. Mālu izmanto arī mākslas un sadzīves keramikas izstrādājumu ražošanā. Mālus var izmantot arī sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanai.

 

 

Dolomīts
Dolomīts ir viens no izplatītākajiem derīgajiem izrakteņiem Latvijā. Dolomīts sastopams plašā joslā Latvijas centrālajā un austrumu daļā, kur arī atrodas nozīmīgākās atradnes – Dārzciems, Turkalne, Kranciems, Aiviekste. Visblīvākais un izturīgākais dolomīts, kuru drupinot var iegūt izturīgas šķembas, atrasts Biržu atradnē (Jēkabpils novadā). Dolomītu Latvijā galvenokārt izmanto ceļu būvei nepieciešamo šķembu ražošanai. Dolomīta plāksnes izmanto kā dabisku būvakmeni. Gliemeždolomītu un skaistas nokrāsas dolomītu izmanto ēku fasādēs kā dekoratīvo akmeni. No dolomīta ražo būvkaļķus un dolomīta miltus.

 

 

Smilts un grants ir visvairāk iegūtie derīgie izrakteņi Latvijā. To iegulas ir visā mūsu valsts teritorijā. Nozīmīgas atradnes ir Kurzeme, Gramzda, Pāvuli, Veseta. Smilti un granti galvenokārt izmanto ceļu būvē un remontā, dzelzceļu būvē, kā arī ēku būvniecībā un būvkonstrukciju ražošanā. Granti un smilti izmanto betona un javu izgatavošanā.
Reti sastopamas ir baltās kvarca smiltis. Lielākā atradne ir Bāle-Bērziņi. Kvarca smiltis var izmantot stikla ražošanā, metalurģijā (veidņu ražošanai), kā arī ķieģeļu ražošanā.

 

 

 

Kūdru izmanto lauksaimniecībā un kurināmā ražošanā. Kaļķakmeni papīra, ziepju, stikla u.c. materiālu ražošanā, kā vienu no izejvielām. Smilšakmeni, savukārt, izmanto būvniecībā, kā apdares materiālu.

 

 

Laukakmeņi
Latvijas teritorijā laukakmeņi ir ļoti izplatīti. Taču lielus sakopojumus tie veido reti – plaši akmeņu lauki ir Rīgas līča piekrastē – Kurzemē starp Roju un Kalteni un Vidzemē no Tūjas līdz Salacgrīvai. Unikāli laukakmeņu krāvumi ir Kaltenes Kalvas.

 

 

 

Laukakmeņi ir augstvērtīgs būvmateriāls tiltiem, aizsprostiem, ēku būvei, skulptūru un pieminekļu izgatavošanai. No kaltiem laukakmeņiem ir būvētas vairākas Latvijas skaistākās pilis, piemēram, Cesvaines pils.

 

 

Milzīgus laukakmeņus sauc par dižakmeņiem un tie ir aizsargājami dabas pieminekļi. Latvijā lielākais dižakmens ir Nīcgales Lielais (Baltais) akmens.

 

 

Arvien vairāk Latvijā sāk izmantot arī neizsmeļamos dabas resursus - saules un vēja enerģiju.