Viendabīgs maisījums, kuru veido šķidrums kopā ar kādu citu cietu, šķidru vai gāzveida vielu ir šķīdums.
Ja kāda viela šķīst ūdenī, tad tā, sajaucoties, sadalās sīkās daļiņās, kuras nav iespējams saskatīt. Piemēram, ūdens ir šķīdinātājs, kurā iebērts sāls - izšķīdusī viela. Kopā šķīdinātājs un izšķīdusī viela veido šķīdumu - sālsūdeni.
Izšķīdusī viela – viela, kura tiek šķīdināta.
Šķīdinātājs – viela, kurā labi šķīst citas vielas un to izmanto šķīdināšanai, piemēram, ūdens.
Šķīdums – viendabīgs vielu maisījums, kas sastāv no šķīdinātāja un tajā izšķīdušas vienas vai vairākām vielām.
Dažādām vielām spēja izšķīst jeb šķīdība atšķiras. Piemēram, cukurs ūdenī šķīst, bet eļļa nē. Lai noteiktu, cik daudz vielas noteiktā temperatūrā spēj izšķīst \(100\) gramos šķīdinātāja, tiek izmantots jēdzienu — vielas šķīdība. Piemēram, \(100\) gramos ūdens istabas temperatūrā var pilnībā izšķīdināt aptuveni \(35\) gramus sāls. Svarīgi atcerēties, ka šķīdība vielām var mainīties atkarībā no šķīdinātāja temperatūras, mehāniskām kustībām, piemēram, šķīduma maisīšanas, kā arī šķīdināmās vielas lieluma.
Šajā attēlā var redzēt, ka ūdenī ielikts vienāds daudzums cukura, bet atšķiras tā struktūra – samalts cukurs un cukurgraudi. Ātrāk izšķīdīs tās cukura daļiņas, kas ir smalkākas.
Otrā attēlā var redzēt, ka cukura struktūra un daudzums ir vienāds, bet atšķiras ūdens temperatūra. Šajā gadījumā ātrāk izšķīdīs tas cukurs, kas atrodas siltajā ūdenī.
Svarīgi!
Šķīduma kopējo masu veido šķīdinātājs kopā ar izšķīdušo vielu.
Pirmajā attēlā var redzēt, ka ūdens glāzes un cukurgrauda masa kopā ir \(350\) grami. Masa nemainās ne tad, kad cukurs tiek ievietots šķīdinātājā – ūdenī, ne arī pēc tam, kad cukurs ir izšķīdis un nav ieraugāms šķīdumā.
