Ar vielām notiek dažādas pārvērtības. Piemēram, stikls saplīst. Rudenī, kad kļūst auksts, upēs un ezeros veidojas ledus.
Fizikālās pārvērtības notiek, ja viela maina izvietojumu, izmērus vai agregātstāvokli, bet tās sastāvs nemainās.
 
Kušana ir vielas pārvērtība, kurā tā maina agregātstāvokli no cieta uz šķidru. Dažādas vielas kūst dažādā temperatūrā. Piemēram, ūdens kūst 0 Co, bet saldējums kūst zemākā temperatūrā. Tāpēc ledusskapja saldētavā ir aukstāks par 0 Co.
 
kusana.jpg
  
Vārīšanās ir vielas fizikālā pārvērtība, kad tā maina agregātstāvokli no šķidra uz gāzveida. Dažādām vielām vārīšanās sākas dažādā temperatūrā. Ūdens parasti vārās pie 100 Co, bet citas vielas vārās daudz zemākā temperatūrā.
 
Boiling_water1.jpg
 
Iztvaikošana ir vielas pārvēršanās par gāzi. Arī tā dažādām vielām notiek dažādā temperatūrā.
 
iztvaik.jpg
 
Kondensēšanās ir vielas pārvērtība no gāzveida uz šķidru agregātstāvokli. To var novērot, kad pazeminās vides temperatūra.
 
window-condensation-400[1].jpg
 
Sasalšana ir vielas pārvērtība no šķidra uz cietu agregātstāvokli. Tā notiek, kad pazeminās vides temperatūra. Dažādām vielām sasalšana notiek dažādās temperatūrā. Tīrs ūdens sasalst pie 0 Co, bet cukurūdens sasalst zemākā temperatūrā. Ziemā mašīnās lej īpašu dzesēšanas šķidrumu, kas sasalst tikai apmēram pie -40 Co. Ja tā nebūtu, mašīnas ziemas salā nevarētu lietot.
 
ice-freezing-up-02.jpg
   
Atsauce:
http://www.zomppa.com/2009/09/27/blog-action-day-2009-my-ice-cream-is-melting/
http://nora-science.blogspot.com/2011/01/scientific-method.html
http://option9.blogspot.com/2011/05/citrix-xenapp-60-servers-freezing.html