Jau tēmā "Ūdens" noskaidrojām, ka ūdens dabā ir sastopams trīs agregātstāvokļos - cietā (ledus), šķidrā (ūdens) un gāzveida (tvaiks).
Visas vielas var pastāvēt jebkurā no trim agregātstāvokļiem - ciets, šķidrs, gāzveida. Tas, kādā stāvoklī viela atrodas, ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, galvenokārt no temperatūras un spiediena.
Ūdens ir vienīgā viela, kuru mēs varam redzēt visos trijos agregātstāvokļos. Pārējās vielas esam raduši redzēt tikai vienā vai divos agregātstāvokļos.
Agregātstāvokļu pāreja
Asfaltu, ar ko pārklāj ceļus, esam paraduši redzēt cietā agregātstāvoklī. Tomēr siltumā tas paliek mīksts. To izmanto ceļu būvē - silto un mīksto asfaltu vieglāk nolīdzināt.
Arī stikls parasti ir ciets. Ja stiklu ļoti uzkarsē, tas kļūst šķidrs. Tā no stikla iespējams izveidot dažādas formas. Kad stikls atdziest, tas atkal sacietē.
Slāpeklis ir gāze. Tas ir galvenā gaisa sastāvdaļa. Ja slāpekli ļoti atdzesē, tas kļūst šķidrs un aizņem daudz mazāk vietas. Šādi slāpekli ir vieglāk transportēt. Ja slāpekli novieto siltumā, tas ļoti strauji iztvaiko.
Iztvaiko un pārvēršas par gāzi arī cietas vielas, piemēram, sāls. Attēlā redzama sāls istaba. Tā ir telpa, kur uz visām virsmām ir sāls. Sāls iztvaiko un nonāk gaisā. Šāds gaiss ir ārstniecisks.
Video vari vērot, kā strādā stikla meistari. Karstam stiklam ar dažādām palīgierīcēm var veidot formu, savienot dažādu krāsu stiklus, noņemt nost nevajadzīgo. Stikla priekšmetu griež uz riņķi, lai tam veidotos precīzi apaļa forma.
Svarīgi!
Pievērs uzmanību - stikls ir ļoti karsts, tāpēc ar to jādarbojas ļoti uzmanīgi!
Nākamajā video (angļu valodā) var redzēt, kādus eksperimentus iespējams veikt ar šķidru slāpekli. Slāpeklis istabas temperatūrā ļoti strauji iztvaiko un izplešas, jo gāze aizņem vairāk vietas kā šķidrums.
Svarīgi!
Šķidrs slāpeklis ir ļoti auksts, tāpēc tam nedrīkst skarties klāt ar plikām rokām.