Kas ir augu noteikšana?
Piemēram, vai zini, kā sauc šo augu?
Vairums, kas pazīst šo dārza augu, sauks to par ērkšķogu. Bet dažādās Latvijas vietās ērkšķogām tiek lietoti arī citi nosaukumi - agriste, stiķene, krizdole. Kurš nosaukums tad ir pareizs? To izlemj zinātnieki. Viņi veido augu aprakstus un piešķir katram augam nosaukumu latīņu valodā, kurus lieto visā pasaulē. Protams, ka nosaukums tiek iztulkots pēc vajadzības. Zinātnieki šo ērkšķogu sauc par Grossularia reclinata, latviešu valodā - nokarenā ērkšķoga.
Pilns auga nosaukums parasti ir veidots no diviem vārdiem, tāpat kā cilvēkiem parasti ir vārds un uzvārds.
Lai cilvēki visā pasaulē varētu atpazīt augus un uzzināt, kā tos pareizi sauc, zinātnieki veido noteicējus.
Augu noteikšana ir to pareizā nosaukuma noskaidrošana.
Attēlu noteicēji
Ir arī augu attēlu noteicēji, kurus var atrast internetā, piemēram, interneta enciklopēdija "Latvijas daba".
Piemērs:
Attēlu noteicējā ir 3 līdzīgi augi, un ir doti to nosaukumi:
- Baltais āboliņš
- Bastarda āboliņš
- Sarkanais āboliņš
Visos noteicēja attēlos redzamie augi ir āboliņi. Tiem visiem ir kopīga pazīme - mazi ziediņi sakārtoti galviņā. Pievēršot uzmanību ziedu krāsai, var secināt, ka baltajam āboliņam visi ziedi ir balti, sarkanajam āboliņam - sarkani, bet bastarda āboliņam divkrāsaini, balti ar sarkanu. Augam, kura nosaukumu jānoskaidro, ziedi ir divkrāsaini, tātad tas ir bastarda āboliņš.
Vārdiskie noteicēji
Atšķirīgs no attēli noteicēja ir vārdiskais noteicējs. Tajā ir ievietoti augu apraksti, piemēram:
Lai lietotu šādu noteicēju, jāaplūko augu un jāizvēlas, kura no divām pazīmēm tam atbilst vairāk.
Attēlā redzamajam augam skujas ir adatveida. Nākamajā līmenī jāizvēlas skuju augšanas veids - tās sakārtotas pušķos.
Saskaitot skuju skaitu pušķī, var secināt ka katrā pušķi ir daudz skuju.
Tātad attēlā redzamais augs ir lapegle.