5. Augu pielāgotība

 

 

Ir tādi ūdens augi, kas peld pa ūdens virsmu, bet citi ar saknēm turas ūdenskrātuves gultnē. Parasti ūdensaugu kāti un lapas ir ļoti lokani, lai varētu šūpoties līdzi ūdens kustībām. Ūdensrozēm lapas ir ļoti lielas un mīkstas. Tās labi peld pa ūdens virsmu, pieskaņojoties katram ūdens vilnītim. Bet, ja ūdensrozes lapas iznes uz sauszemes, tās nevar noturēt savu formu un ātri savīst.

 

 

Sausu vietu augiem ļoti jātaupa ūdeni. Tāpēc to lapas parasti ir ļoti mazas, tad tās mazāk iztvaiko ūdeni.  Ļoti bieži sausu vietu augi ir ļoti neliela auguma. Arī sausās vietās, piemēram, tuksnešos, dažkārt līst lietus. Tad ļoti īsā laikā augi uzzied, lai varētu veidot sēklas.

 

 

Ir augi, kuriem jāspēj izdzīvot vietās, kur lielāko gada daļu ir auksts laiks. Lai varētu baroties (veikt fotosintēzi) visu gadu, šiem augiem ir izveidojies īpašs pielāgojums - ļoti šauras, mazas, ar vaska kārtiņu pārklātas lapas, kas ir zaļas un nenokrīt visu gadu. Tās palīdz taupīt ūdeni, kuru no sasalušās augsnes kokam paņemt nav viegli. Šādas lapas mēs saucam par skujām, bet šādus kokus - par skuju kokiem.

 

Kādi ir Latvijas augu pielāgojumi?

 

Arī Latvijā ir dažādi apstākļi - gan ezeri un upes, gan pļavas un meži, gan slapji purvāji un sausas, smilšainas kāpas. Katrā no šīm vietām aug dažādi augi, kas pielāgojušies konkrētiem dabas apstākļiem.

 

Kāpu augiem raksturīgas sausu vietu augu pazīmes - mazas biezas lapas. Skuju koki labi pārcieš bargās ziemas, visu gadu priecējot ar savu zaļumu. Ūdeņos aug augi ar mīkstiem, ūdens kustībām pakļāvīgiem stumbriem. Lai kādās vietās augtu augi, to daļas - saknes, stumbri, lapas - ir pielāgojušies apstākļiem tā, lai tiem būtu vislielākās iespējas izdzīvot.