6. Kontinenti

Zinātniskajā literatūrā izšķir sešus kontinentus: Eirāzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda. Kontinenti veido tikai 29% no Zemes virsmas, pārējo daļu aizņem okeāni.

 

 

Vēsturiski kontinentu apzīmēšanai ir ieviests arī nosaukums pasaules daļa.
 

Tāpat kā kontinenti, arī pasaules daļas ir sešas, tomēr tās nesakrīt ar kontinentiem: Eirāzija tiek sadalīta Eiropā un Āzijā, bet Ziemeļamerika un Dienvidamerika netiek dalītas atsevišķi (tā paliek kopā vienā pasaules daļā -  Amerikā).
 
Galvenā atšķirība starp kontinentiem un pasaules daļām ir - pasaules daļa ir tas pats sauszemes masīvs, bet tai tiek pievienotas arī tuvumā esošās salas. Piemēram Lielbritānija neatrodas kontinentā Eirāzijā, bet,  atrodas pasaules daļā Eiropā.

Par kontinentālajām salām sauc salas, kas veidojušās no kontinenta. Tās atrodas kontinentu tuvumā. Ūdens ir applūdinājis zemākās vietas, tādējādi nošķeļot salu no kontinenta. Šādas salas ir, piemēram, Lielbritānija un Sicīlija pie Eiropas.

 

 

Atšķirīgā veidā veidojas okeāniskās salas.
 
Par okeāniskajām sauc salas, kas neveidojas no kontinenta. Vulkāniskās salas veidojas no vulkāniem, kas atrodas zem ūdens. Piemēram, Marianas salas, Aleutu salas Klusajā okeānā; Maskarenu salas Indijas okeānā; daļa no Mazajām Antiļu salām un Dienvidsendviču salas Atlantijas okeānā.
 

 

 

Atols ir sala, kas veidojusies koraļļu rifam izaugot uz iegrimušas vulkāniskas salas. Rifs paceļas līdz jūras līmenim un veido jaunu salu. Atoli parasti ir noslēgtas formas ar centrālo lagūnu. Piemēri ir Maldīvu salas Indijas okeānā un Laina salas Klusajā okeānā.

 

Pussala ir sauszemes daļa, kuru no trim pusēm apskalo jūra vai okeāns un no vienas puses tā ir savienota ar pārējo sauszemi. Ļoti mazas pussalas sauc arī par zemesragiem. Atšķirībā no salas, pussalai ir grūti noteikt platību, jo nevar precīzi pateikt, kur tā sākas, t.i. kur ir sauszeme un kur jau sākas pussala.