5. Kosmosa izpēte

Tās pirmsākumi attiecināmi uz Seno Babiloniju un Ēģipti. Tad cilvēkus tik ļoti valdzināja zvaigžņotā debess, ka viņi domāja - Saule un Mēness ir dievi. Tolaik zvaigznes varēja vērot tikai ar neapbruņotu aci.

 

Senā pagātnē cilvēki domāja, ka Zeme ir Visuma centrs, un visi debess ķermeņi griežas ap to.

Ar laiku, novērojot debess ķermeņu kustību, zinātnieki astronomi secināja, ka domas par Visuma uzbūvi jāmaina.

Nikolajs Koperniks (1473-1543) bija poļu astronoms, kurš viens no pirmajiem apgalvoja, ka Zeme griežas ap savu asi un ir planēta, kas riņķo ap Sauli.

 

 

Galileo Galilejs (1564-1642) bija itāļu fiziķis un astronoms. Viņš ir pilnveidojis tolaik izmantojamo teleskopu, kas palielināja attēlu vairāk nekā 30 reizes, un tas tolaik bija ļoti daudz. Zinātnieks ir arī veicis daudz atklājumu astronomijā: atklājis jaunus objektus kosmosā (piemēram, 4 Jupitera pavadoņus), secinājis, ka kosmosa objekti griežas ap savu asi.

 

Lai iegūtu asāku attēlu, Izaks Ņūtons (1643 - 1727) šo instrumentu pilnveidoja, nomainot lēcu ar izliektu spogulīti. Tā viņš izgudroja reflektoru - spoguļteleskopu. 
 

 

  
Iekārtas, kuras mūsdienās lieto astronomi, ir gluži citādas nekā tās, ko izmantoja zinātnieki senatnē. Tagad modernās observatorijās uzstādītie teleskopi var automātiski sekot izraudzītās zvaigznes kustībai, fotografēt plašus debess apgabalus citu pēc cita un iegūt visus teleskopa redzeslaukā esošos debess ķermeņu fotoattēlus. Arī Zemes mākslīgajos pavadoņos uzstādītie īpaši teleskopi var pārraidīt zvaigžņu attēlus. Visi šie tehnoloģijas sasniegumi ir veicinājuši atklājumus Visumā.

 

Zemes mākslīgie pavadoņi sīki fotogrāfē Zemes virsu, atmosfēru, citas planētas un noraida attēlus uz Zemi. Apkopojot šo attēlu informāciju, cilvēki iegūst jaunas zināšanas, kas palīdz paredzēt laika apstākļus, zemestrīces, precizēt paisuma un bēguma laiku un citas dabas parādības.

Daudzu gadu laikā šie pavadoņi ir savākuši tādas ziņas par zvaigznēm un planētām Saules sistēmā, kuras nav iegūstamas pat ar vismodernākajiem radioteleskopiem. Zemes mākslīgie pavadoņi nodrošina ar mērījumiem un datiem meteorologus un ģeofiziķus, kā arī sekmē Zemes zinātnisko izpēti. Mūsu dienās daudzus pavadoņus izmanto tālvadības pārraidēm: tie nodrošina telefona, radio un televīzijas sakarus.

Kosmosa izpēte sākās 1957. gadā, kad Padomju Savienība palaida pirmo Zemes mākslīgo pavadoni "Sputņik-1". Pirms kosmosā devās cilvēki, daudzos lidojumos tika sūtīti dzīvnieki. Pirmais bija suns Laika pavadonī "Sputņik-2".

 

Jurijs Gagarins (1934-1968) bija krievu kosmonauts, pirmais cilvēks, kurš 1961. gadā kosmosa kuģī veica lidojumu apkārt Zemei. Kosmosa kuģa Vostok-1 starts notika 1961. gada 12. aprīlī 06:07. Saskaņā ar lidojuma plānu 7 km no zemes virsmas kosmonauts katapultējās un nolaidās ar izpletni, jo nolaižamais aparāts nebija apgādāts ar mīkstas piezemēšanās sistēmu. Lidojuma ilgums bija viena stunda 48 minūtes.

 

   

1969. gada 21. jūlijā uz Mēness nolaidās ASV kosmosa kuģis - Apollo 11. Amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs (dzimis 1930. gada 5. augustā) bija pirmais cilvēks, kas spēris kāju uz Mēness. Viņam pievienojās arī Bazs Oldrins. Viņi kopā uzstādīja dažādas zinātniskas iekārtas, savāca Mēness iežu paraugus, fotografēja tā apkārtni un pārraidīja televīzijas reportāžu. Viņi uz Mēness pavadīja veselu diennakti un tad devās atpakaļ uz Zemi. Viņi veica nozīmīgu darbu gan zinātnei, gan tehnikai.

 

 

 
Uzzini, kādi kosmonauti šobrīd atrodas kosmosā (vai nesen no tā atgriezušies)!