1. Dabas resursi: koksne un nafta

Daudzi mūsu dabas resursi izmantojami par izejvielām rūpniecībā. Tomēr materiāli kļūst par resursiem tikai tad, ja cilvēki ir atraduši tiem pielietojumu. Piemēram, kaučukaugi eksistēja ilgi pirms to sulu sāka izmantot gumijas, riepu un lietusmēteļu ražošanai. Resursus var izmantot vienīgi tad, ja to ieguve ir lētāka nekā paši materiāli. Alvu tagad patērē daudz mazāk nekā agrāk, jo tās ieguve kļuvusi pārāk dārga un to bieži var aizstāt ar alumīniju.
Attīstoties rūpniecībai, palielinoties ražošanai, cilvēki dabas resursus izmanto arvien vairāk un vairāk, tādēļ tie var izsīkt.

 

  

Pasaulē katru gadu iegūst ļoti daudz koksnes - apmēram 3350 miljonu $m^3$. Koksni izmanto daudzos dažādos veidos.
 

  

  

Koksni iegūst, izcērtot mežus. Ir aprēķināts, ka katru gadu tiek izcirstas vai iet bojā mežu platības, kas četras reizes pārsniedz Šveices teritoriju. Tas ir ļoti daudz. Meži ir nepieciešami, jo koki dod skābekli, attīra gaisu, mežos dzīvo ļoti daudz dzīvnieku un aug daudz augu un sēņu sugu. Vislielākā dzīvības daudzveidība ir tropiskajos mežos.
Lai saglabātu mežus, cilvēki mācās koksni izmantot taupīgi:

  

 

Bez naftas mūsdienu dzīve apstātos. No naftas iegūst degvielu automobiļiem, dīzeļvilcieniem, kuģiem un lidmašīnām. Arī spēkstacijas darbojas ar naftas produktiem un ražo lielu daļu pasaules elektriskās enerģijas. Naftu izmanto arī katlumājās apkurei. No naftas ražo plastmasu, dažādus mākslīgos audumus un citas derīgas lietas.
Benzīns ir viens no svarīgākajiem naftas pārstrādes produktiem.      

Dabā nafta atrodama daudzviet pazemē – no Tuvajiem Austrumiem līdz Arktikai. Kādreiz šos apgabalus klājusi jūra. Atmirušie augi nogrimuši jūras dibenā un pārklājušies ar dūņām. Miljoniem gadu iežu siltums karsēja atmirušos augus un pārvērta naftā un dabasgāzē.

 

Ķīmiskās vielas no naftas. Naftas pārstrādes rūpnīcās no jēlnaftas ražo daudzas ķīmiskās vielas. Citās rūpnīcās to izmanto, lai izgatavotu plastmasas, audumus un citu produkciju. Piemēram, polietilēnu ražo no gāzes, kas ir naftas sastāvā. Ķīmiskās vielas, kas iegūtas no naftas, izmanto medikamentu, mākslīgo mēslu, dezinfekcijas līdzekļu un krāsvielu ražošanā.

  

Naftas pārstrāde. Nafta, kas nāk no atradnes, ir dažādu ķīmisku vielu un eļļu maisījums. Jēlnaftu nogādā naftas pārstrādes rūpnīcā, kur to karsē. Tā rezultātā nafta sadalās benzīnā un citās degvielās, smēreļļās, ķīmiskās vielās un bitumenā, ko lieto ceļu pārklājumam.

Vai naftu jātaupa?Nafta kļūst ar katru gadu dārgāka, jo tās paliek arvien mazāk, un tās ieguve izmaksā arvien vairāk. Bez tam, iegūstot, dedzinot un apstrādājot naftu, tiek ļoti piesārņota vide. Tāpēc cilvēki cenšas izdomāt citus veidus, kā iegūt enerģiju vai ražot preces. Piemēram, jau tiek ražotas mašīnas, kuras darbina elektrība, māju vajadzībām enerģijas ieguvei sāk izmantot saules baterijas. Arī tu vari taupīt naftu un mazāk piesārņot vidi, piemēram, ejot uz skolu ar kājām vai braucot ar velosipēdu, nevis gaidot, kad tevi vecāki aizvedīs ar automašīnu.