Dabas resursi ir viss, ko mēs varam iegūt dabā: Saules siltums, augsne, ūdens, derīgie izrakteņi un citi.
Dabas resursus iedala pēc to ieguves un atrašanās vietas. Dabas resursus iespējams saglabāt nākamajām paaudzēm.
Neatjaunojamie dabas resursi ir resursi, kas samazinās gan dabisku procesu, gan cilvēka darbības rezultātā. Šie resursi jātaupa, lai tos varētu izmantot ilgstoši.
Neatjaunojamie dabas resursi ir, piemēram:
- dabasgāze: gāzu vielu maisījums, kas labi deg un rada maz pārpalikumu. To izmanto elektroenerģijas un siltuma enerģijas ražošanai. Tā izmantošana notiek strauji un tās kļūst arvien mazāk.
- nafta: šķidri, degoši ieži, kas veidojušies ilgā laika periodā. Naftu izsūknē ar speciālu sūkņu palīdzību no zemes dzīlēm, to krājumi uz strauji samazinās, bet jauni vietā nenāk.
- akmeņogles un citi derīgie izrakteņi: tos iegūst speciāli veidotos karjeros vai šahtās. To daudzums arvien samazinās.
Atjaunojamie dabas resursi ir resursi, kas papildinās gan dabisku procesu, gan cilvēka darbības rezultātā.
Atjaunojamie dabas resursi ir, piemēram:
- gaiss: dažādu gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvības pastāvēšanai. Jāseko līdzi gaisa piesārņotības sabalansēšanai ar dabas atjaunošanas spējām.
- mežs: izmantots kā iztikas, siltuma un būvmateriālu avots. To ir iespējams atkal atjaunot, stādot un audzējot mežus. Tikai tam ir vajadzīgs daudz laika.
- ūdens: nepieciešams ikvienam - gan cilvēkiem, gan apkārtējai videi. Ūdens pēc izmantošanas nonāk atpakaļ vidē un tas vai nu pats daļēji attīrās vai arī to attīra cilvēks, izmantojot dažādas metodes. Uz Zemes dažādās vietās ūdens resursi nav vienmērīgi pieejami.
Atjaunojamie un neatjaunojamie enerģijas avoti
Daudzus dabas resursus mēs izmantojam, lai iegūtu enerģiju: siltumu un elektrību.
Lai nepaliktu bez siltuma un elektrības tad, kad beigsies neatjaunojamie dabas resursi, cilvēki mācās izmantot atjaunojamos enerģijas avotus:
- ūdens enerģiju izmanto jau ļoti sen - cilvēki jau sen miltu malšanai un citiem darbiem izmanto dzirnavas, kuras darbina ūdens: ūdensdzirnavas. Tāpat ūdens spēku elektrībā pārvērš hidroelektrostacijas;
- vēja enerģiju jau senatnē cilvēki izmantoja, ceļot vējdzirnavas. Mūsu dienās daudzviet ir uzstādīti arī vēja ģeneratori, kas ražo elektrību;
- Saules enerģiju cilvēki iemācījušies uzkrāt saules baterijās. Droši vien arī tev ir kāda ierīce, kuru tās darbina. Pagaidām vēl saules baterijas ir diezgan dārgas, bet nākotnē tās varētu būt izdevīgākas par citiem enerģijas avotiem māju apkurē, ūdens uzsildīšanā un pat automašīnu darbināšanā;
- Zemes siltumu cilvēki mācās izmantot māju apsildīšanai. Arī Latvijā ir daudzas ēkas, kurām uzstādīti siltumsūkņi: tie uzņem siltumu no Zemes dziļākajiem slāņiem un ar to apsilda telpas;
- biogāze: sadalot sadzīves atkritumus un pat kūtsmēslus, var iegūt gāzi. Šo gāzi var dedzināt un siltumu izmantot apkurei un ūdens sildīšanai.
1. Vai vari nosaukt vēl kādu atjaunojamo enerģijas avotu?
2. Kurus enerģijas avotus - atjaunojamos vai neatjaunojamos - labāk izmantot? Kāpēc?
2. Kurus enerģijas avotus - atjaunojamos vai neatjaunojamos - labāk izmantot? Kāpēc?
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?