Svarīgi!
Informācijas ilgstošai uzglabāšanai datorā izmanto uzglabāšanas ierīces. Datu glabāšanas organizēšana uzglabāšanas ierīcēs ir viena no operētājsistēmas pamatfunkcijām.
Datu organizēšanai uzglabāšanas ierīcēs Microsoft Windows izmanto diskus, mapes un datnes. Šo sistēmu mēs varam salīdzināt ar skolas kabinetu — telpā ir viens vai vairāk skapji, plaukti (diski), tajos atrodas dažādas mapes ar dokumentiem (datnes). Visi dokumenti (datnes) ir sadalītas pēc noteiktas tematikas un ieliktas atbilstošajā mapē.
Diski
Informācija datoros tiek glabāta datu nesējos (diskos). Lai lietotājs varētu atšķirt ārējās uzglabāšanas ierīces, katrai no tām ir piešķirta ikona un nosaukums. Nosaukums satur norādi uz uzglabāšanas ierīces tipu un apzīmējumu (latīņu burts un kols iekavās), piemēram Local Disk (C:) vai DVD Drive (F:).
Iekšējais disks ir Cietais disks (HDD - Hard Disk Drive) — magnētiskais datu nesējs, kas ir paredzēts informācijas glabāšanai (attēlu, teksta, video, audio u.c. veidā). To ievieto datora korpusā. Pēc izskata cietais disks atgādina mazo metāla kastīti, iekšā atrodas diskdzinis un magnētiskie diski. Cieto disku var sadalīt vairākos lokālos diskos. Lokāliem diskiem tiek piešķirti burti C, D, E vai F.
Nomaināmie diski var saturēt speciālu datni AutoRun, ka automātiski uzsāk darbu pēc diska ievietošanas ierīcē, piedāvājot lietotājam veikt dažādas darbības. Automātiski darbu var uzsākt programmu instalāciju diski, spēļu diski, zibatmiņas u.c.
Nomaināmie diski:
- atmiņas kartes (Flash Cards);
- zibatmiņa (USB zibatmiņa, USB Flash Drive);
- kompaktdisks (CD, Compact Disk).
- portatīvās ierīces, kas satur uzglabāšanas ierīces, piemēram, digitālā kamera, multimediju atskaņotājs u. c.
Visbiežāk šos diskdziņus apzīmē ar burtu D un tālāk pēc alfabēta.
Tīkla diski — datortīkla koplietošanas diski citos datoros vai serveros.
Apzīmējumus A un B pašlaik neizmanto, jo ar šiem burtiem tika apzīmēta Diskete jeb lokanais disks (angļu: floppy disk). Mūsdienās tās vairs neizmanto, jo atmiņas apjoms disketei ir pārāk mazs — tikai \(1,44\) \(MB\).
Mape (folder) ir kopā uzglabājamu datņu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu nosaukumu.
Mape var saturēt gan datnes, gan arī citas mapes, kas tiek sauktas par apakšmapēm (subfolder).
Saknes mape (root) ir diska (piemēram, cietā diska) hierarhiskas sistēmas sākuma mape no kuras viss sākas. Saknes mapei nav nosaukuma. Mapju hierarhisko struktūru var redzēt datņu pārlūkprogrammas Windows Explorer navigācijas rūts kategorijā Computer (vecajās Windows versijās). Operētājsistēmā Windows 10 un 11 šo rīku sauc par File Explorer. Tālāk ir norādīti trīs veidi, kā to atvērt:
1. Izvēlieties Sākt pogu un atrodiet to izvēlnē Sākt.
2. Nospiediet Windows logotipa taustiņu + E .
3. Uzdevumjoslā atlasiet mapes ikonu.
2. Nospiediet Windows logotipa taustiņu + E .
3. Uzdevumjoslā atlasiet mapes ikonu.
Datne jeb fails (file) ir datu kopa, kas glabājas kādā datu nesējā un ko datu pārsūtīšanā, glabāšanā vai apstrādē uzskata par vienotu veselumu.
Datne var būt teksta dokuments, izklājlapa, programma, attēls vai video. Datnes datorā var izveidot, dublēt, pārvietot, rediģēt un dzēst. Dažas no šīm darbībām lietotājs var veikt programmā, kurā strādā, piemēram, tekstapstrādes lietotnē var izveidot datni un to rediģēt.
Katrai datnei ir savs nosaukums (file name), lai to būtu ērtāk atrast un atpazīt. Datnes nosaukums sastāv no datnes vārda, ko piešķir, to saglabājot (obligāts), pēc tam ir punkts (.) un beigās ir
paplašinājuma (extension), kas parasti tiek veidots no \(3\) vai \(4\) rakstzīmēm.
Veidojot datnes nosaukumu ir jāatceras, ka labāk izmantot tikai latīņu burtus, ciparus, kā arī simbolus "-" un "_" (nedrīkst izmantot rakstzīmes \ / * ? < > : ;). Nav ieteicams izmantot garumzīmes, mīkstinājumus, jo dažādos datoros var būt dažādi kodējumi, tāpēc bieži veidojas situācijas, kad programma vienkārši "neredz" vai nevar atvērt datni, kurai nosaukumā ir garumzīme vai mīkstinājums. Vienā mapē nedrīkst būt vairākas datnes ar vienādiem nosaukumiem.