Cilvēka ķermenis vada elektrisko strāvu. Elektriskās strāvas iedarbība uz cilvēka organismu ir atkarīga no daudziem faktoriem:
- no strāvas stipruma,
- no kontakta ilguma,
- no strāvas veida un frekvences,
- no individuālajām cilvēka ķermeņa īpašībām,
-
no strāvas ceļa.
Strāvas plūšanas ilgums — šis nosacījums ir ļoti būtisks. Jo ilgāk caur ķermeni plūst strāva, jo vairāk samazinās organisma pretestība, un jo smagākas ir strāvas radītās sekas.
Strāvas veids un frekvence — ja plūstošās strāvas spriegums nepārsniedz \(500\) \(V\), līdzstrāvas iedarbība uz cilvēka organismu ir mazāka nekā maiņstrāvas radītā. Bet virs \(500\) \(V\) sliekšņa viss mainās, un līdzstrāva kļūst bīstamāka par maiņstrāvu. Jo vairāk maiņstrāvas frekvence pārsniedz \(50\) \(Hz\), jo mazākas ir elektrotraumas sekas.
Cilvēka ķermeņa īpašības — nozīme ir arī cilvēka ķermeņa individuālajām īpašībām. Pilnīgi veseli
cilvēki ir daudzreiz izturīgāki nekā slimi cilvēki.
Strāvas plūšanas ceļš — svarīgi arī, ar kuru ķermeņa daļu cilvēks pieskaras strāvas avotam, jo no tā atkarīgs strāvas plūšanas ceļš - kādā virzienā strāva caur ķermeni aizplūst zemē. Bīstamākie ir gadījumi, kad strāva plūst caur sirdi, galvu vai citiem svarīgiem orgāniem.
-
Ja cilvēks pieskaras bojātam vadam, ar roku turoties pie ūdens krāna, tad strāva plūst viņam cauri no rokas uz roku.
-
Ja cilvēks pietuvojas zemē nokritušam vadam, vienai kājai atrodoties sprieguma zonā, otrai - ārpus tās, tad strāva plūst no kājas uz kāju (t.s. soļa spriegums).
-
Ja cilvēks ar plaukstu pieskaras neizolētam kontaktam, bet ar elkoni - iezemēta sadales skapīša durvīm, tad strāva plūst caur viņa roku.
-
Ja kontakta punkti ķermenī ir kreisā roka un kājas (cilvēks ar kreiso roku pieskāries neizolētam kontaktam, un strāva caur viņa kājām noplūst zemē), tad strāvas lielākā daļa izplūst cauri sirdij.
Strāvas stiprums — tabulā apskatītas dažāda stipruma elektriskās strāvas izraisītās reakcijas cilvēka organismā atkarībā no strāvas veida. Tabulā aprakstītās reakcijas, kas rodas, ja strāvas ceļš ir "roka-roka" vai "roka-kājas".
Strāvas stiprums, \(mA\)
|
Maiņstrāvas (\(50\)\(Hz\)) iedarbība
|
Līdzstrāvas iedarbība
|
\(0,6 - 1,5\ mA\) | Saskares punktā ar strāvu sajūtama kā vāja nieze, ādas kņudēšana. | Nav jūtama. |
\(2 - 4\ mA\) | Strāvas sajušana izplatās arī uz augšdelmu, viegli saraujot visu roku. | Nav jūtama. |
\(5 - 7\ mA\ \) | Visā plaukstā pastiprinās sāpju sajūta, rodas krampji, vājas sāpes jūtamas līdz pat plecam. | Sajūtams, ka saskares punktā āda sakarst. |
\(8-10\ mA\) | Visā rokā līdz pat plecam jūtamas stipras sāpes. Ar pūlēm, bet tomēr iespējams atraut rokas no strāvas. | Sakaršanas sajūta palielinās. |
\(10 - 15\ mA\) | Nepanesamas sāpes visā rokā. Rokas nevar atrauties no strāvas. Ar katru brīdi sāpes pieaug. | Sakaršanas sajūta arvien palielinās un izplatās arī uz saskares punktam blakus esošajiem ādas rajoniem. |
\(20 - 25\ mA\) | Rokas momentāni paralizējas, jūtamas stipras sāpes, grūti elpot. No strāvas atrauties nav iespējams. | Palielinās ne vien ādas, bet arī iekšējās sakaršanas sajūta, ko pavada nenozīmīga rokas muskuļu saraušanās. |
\(25 - 50\ mA\) | Ārkārtīgi spēcīgas sāpes rokās un krūtīs, ļoti apgrūtināta elpošana. Ilgstoši esot strāvas ietekmē, var tikt paralizēta elpošana un pavājināties sirdsdarbība, var iestāties bezsamaņa. |
Rokās rodas stipra sakaršanas sajūta, sāpes un krampji. Atraujot rokas no strāvas, muskuļi krampjaini saraujas, radot nepanesamas sāpes. |
\(50 - 80\ mA\) | Dažu sekunžu laikā tiek paralizēta elpošana un traucēta sirdsdarbība. Strāvai plūstot ilgāku laiku, var rasties nopietni, dzīvībai bīstami sirdsdarbības traucējumi (fibrilācija). |
Ļoti spēcīga ādas virskārtas un dziļāko slāņu sakaršanas sajūta, ko pavada stipras sāpes krūšu apvidū un visā roku garumā. Apgrūtināta elpošana. Rokas nevar atraut no strāvas, jo, pārtraucot kontaktu, rodas stipras sāpes. |
\(0,1\ A\) | 2 līdz 3 sekunžu laikā sākas sirds fibrilācija, un vēl pēc pāris sekundēm - elpošanas paralīze. | Strāvai plūstot ilgāku laiku, tiek paralizēta elpošana. |
\(0,3\ A\) | Praktiski uzreiz sākas sirds fibrilācija un iestājas elpošanas paralīze. | 2 līdz 3 sekunžu laikā sākas sirds fibrilācija, un vēl pēc pāris sekundēm - elpošanas paralīze. |
virs \(5\ A\) | Uzreiz, momentāni, tiek paralizēta elpošana. Var iestāties sirds fibrilācija vai apstāšanās. Dažu sekunžu laikā rodas smagi apdegumi un audu sairšana | Uzreiz, momentāni, tiek paralizēta elpošana. Var iestāties sirds fibrilācija vai apstāšanās. Dažu sekunžu laikā rodas smagi apdegumi un audu sairšana |
Atsauce:
Zini elektrību/LATVENERGO: ISBN 9984-9539-2-0, 60 lpp. il.-izmantotā literatūra: 51.-52.lpp.