Ar jēdzienu "temperatūra" parasti saprot ķermeņa (vai vielas) sasilšanas pakāpi, un par to spriež pēc cilvēka sajūtām. Tādējādi var izšķirt dažādas sasilšanas pakāpes: ķermeņi var būt silti, remdeni vai auksti.
Temperatūru mēra ar termometru, kā skala var būt graduēta dažādi – atbilstoši mērīšanas skalai. Visplašāk izmanto Celsija \(^oC\), Fārenheita \(^oF\), Kelvina \(K\) un arī Reomīra \(^oR\) skalu.
Starp visām temperatūru skalām pastāv matemātiskas sakarības, kas ļauj pārrēķināt temperatūru no vienas skalas citā. Visplašāk praksē pasaulē tiek lietota Celsija temperatūras skala.
Galvenās sakarības starp Celsija skalu un pārējām:
a) Kelvina skalu
b) Fārenheita skalu
c) Reomīra skalu
Temperatūru mēra ar termometru. Termometra galvenā sastāvdaļa ir kāda viela, kuras fizikālo īpašību maiņu, mainoties temperatūrai, lieto temperatūras reģistrēšanai.
Atkarībā no termometriskās vielas izšķir vairāku veidu termometrus:
Gāzes un kondensācijas termometri. Mēra gāzes spiedienu (noslēgtā tilpumā), mainoties temperatūrai. Šos termometrus sauc arī par manometriskajiem termometriem, jo temperatūru nolasa no manometra. Kondensācijas termometrs no gāzes termometra atšķiras ar to, ka tajā atrodas gaistošs šķidrums līdzsvarā ar savu tvaiku, un, mainoties temperatūrai, tas iztvaiko un kondensējas, mainot savu tilpumu.
Bimetāliskais termometrs. Sastāv no divu dažādu metālu vienāda garuma plāksnītēm, kas savienotas kopā. Tā kā dažādiem metāliem termiskās izplešanās koeficients ir dažāds, mainoties temperatūrai, plāksnītes izliecas. Izliekums ir atkarīgs no temperatūras un to var viegli mērīt.
Šķidruma termometrs. Tas ir visizplatītākais termometrs. Šķidruma termometra darbības pamatojas uz to, ka šķidrumi sasilstot izplešas un tādējādi to tilpums mainās atkarībā no temperatūras. Vienkāršākais šķidruma termometrs ir dzīvsudraba termometrs.
Pretestības termometrs mēra kāda materiāla elektriskās pretestības izmaiņas. Materiāls parasti ir kāds metāls (varš vai platīns) vai pusvadītājs.
Termoelements (termopāris) mēra divu sametinātu metālu termoelektriskā EDS maiņu. Var mērīt augstākas temperatūras nekā ar pretestības termometriem.
Pirometrs mēra siltumstarojumu (un gaismas starojumu), kas nāk no mērāmā ķermeņa. Par termometrisko vielu iespējams lietot arī pašu mērāmo vielu, tikai jāzina tās melnuma pakāpe (melnuma pakāpe 1 nozīmē, ka ķermenis 100% absorbē infrasarkano starojumu).