Skaņas viļņi, piemēram, ar frekvenci , savā ceļā sastopot šķērsli, daļēji tiek absorbēti, daļēji atstaroti no tā un daļēji iziet cauri. Tāpēc daļa svārstību enerģijas var tikt absorbēta.
Skaņas absorbcija — process, kurā daļa skaņas svārstību enerģijas tiek absorbēta, skaņas viļņiem mijiedarbojoties ar materiāla virsmu.
Dažādu materiālu skaņas absorbciju sadzīvē izmanto skaņas izolācijas slāņu veidošanai.
Viļņu savstarpējo pārklāšanos sauc par viļņu interferenci.
Diviem vai vairākiem viļņiem pārklājoties, to rezultējošais vilnis veidojas kā atsevišķu viļņu summa. Šo parādību sauc par viļņu interferenci.
Ja divi viļņi, kuriem ir vienāds viļņu garums, kādā telpas punktā sastopas vienādās fāzēs, tad novērojama rezultējošās amplitūdas palielināšanās:
Ja viļņi sastopas pretējās fāzēs, tad rezultējošā viļņa amplitūda samazinās (dažreiz pat ir vienāda ar nulli).
Viļņu difrakcija ir viļņu apliekšanās ap šķērsli.
Difrakciju novēro, ja viļņa garums ir lielāks vai vienāds ar šķēršļa izmēriem. Tādā gadījumā vilnis apliecas ap šķērsli.
Ja šķēršļa izmēri pārsniedz viļņa garumu, tad vilnis atstarojas no šķēršļa.
Viļņu atstarošanās notiek pēc likumiem:
1. Krišanas leņķis ir vienāds ar atstarošanas leņķi;
2. Krītošais stars, atstarotais stars un perpendikuls pret virsmu atrodas vienā plaknē.
Ja vilnis izplatās divās dažādās vidēs, tad ir novērojams viļņu laušanas efekts.
Viļņa laušana pakļaujas diviem likumiem:
1. Krītošais stars, lauztais stars un perpendikuls pret virsmu robežu atrodas vienā plaknē.
2. Leņķi, kādā tiks lauzts vilnis, nosaka vides laušanas koeficienti.
1. Krītošais stars, lauztais stars un perpendikuls pret virsmu robežu atrodas vienā plaknē.
2. Leņķi, kādā tiks lauzts vilnis, nosaka vides laušanas koeficienti.
