4. Elektriskā pretestība

Elektriskā pretestība raksturo elektrības vadītāja spēju darboties pretī elektriskās strāvas plūsmai.

Elektrisko pretestību apzīmē ar burtu \(R\) un mēra omos $\left(\mathrm{\Omega }\right)$.

Tas nozīmē - cik reizes izmaina spriegumu, tik reižu izmainās strāvas stiprums.

Strāvas stiprums ir apgriezti proporcionāls elektriskajai pretestībai \(R\). Jo lielāka pretestība, jo mazāka strāva plūst vadītājā.

Tātad spēkā ir sakarība $I=\frac{U}{R}$, kuru sauc par Oma likumu ķēdes posmam.

 

No sakarības var izteikt pretestību:

 

$R=\frac{U}{I}$.

 

Ievērojot, ka strāvas stiprums \(I\) ir tieši proporcionāls spriegumam \(U\), izriet, ka elektriskā pretestība nav atkarīga no sprieguma un strāvas stipruma.

Kāpēc rodas elektriskā pretestība? Tā cēlonis ir materiālu veidojošo molekulu siltumkustība. Daļiņas svārstās un traucē elektronu pārvietošanos (sk. zīm.). Saduroties ar svārstībā esošām daļiņām, elektroni atdod tām daļu no kinētiskās enerģijas, kuru saņem no elektriskā lauka.

 

 

To var salīdzināt ar cilvēku kustību garā gaitenī. Cik ātri tiksi uz priekšu ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem.

Elektriskā pretestība atkarīga no:

 

Strāvas vadītāja materiāla $\mathrm{\rho }$	Vadītāja garuma \(l\)	Vadītāja šķērsgriezuma laukuma \(S\)
Katru materiālu raksturo tā īpatnējā pretestība. To apzīmē ar burtu $\mathrm{\rho }$ un var atrast īpatnējas pretestības tabulās.	Jo garāks elektrības vadītājs, jo lielāka tā elektriskā pretestība.	Jo mazāks elektrības vadītāja šķērsgriezuma laukums, jo lielāka elektriskā pretestība.
Piemērā ar gaiteni: lai tiktu uz priekšu, ir svarīgi, cik daudz ļaužu ir gaitenī, cik ātri katrs no tiem kustās, kādas komplekcijas tie ir.	Piemērā ar gaiteni: jo garāks gaitenis, jo ilgāks un grūtāks ceļš.	Piemērā ar gaiteni: jo šaurāks gaitenis, jo grūtāk tikt cauri ļaužu pūlim.

No tā izriet elektriskās pretestības sakarība:

 

Sakarību var pārbaudīt simulācijā!

Metālu īpatnējā pretestība ir neliela, bet izolatoru - ļoti liela.

Ķēdēs, kur elektriskajai strāvai jārada liels siltums (piem, sildītājos), izmanto vadītājus, kuriem ir liela īpatnējā pretestība, piemēram nihromu. Strāvai ir grūtāk plūst, palielinās daļiņu siltumkustība - rezultātā vadītājs sakarst. Alumīnijam ir maza īpatnējā pretestība, tāpēc to var izmantot elektroenerģijas pārvadīšanai.

Rezistori ir ierīces ar nemainīgu pretestību. Rezistori ir visos televizoros, datoros, radioaparātos u.c.
Lai mainītu strāvas stiprumu elektriskajā ķēdē, lieto reostatus. Reostats ir ierīce ar maināmu pretestību (maiņrezistors).

Reostata sastāvdaļa ir slīdkontakts, ar kuru maina ķēdē ieslēgtā posma garumu. Vienkāršs reostata pielietojums ir, piemēram, radioaparāta skaļuma regulatoros.

 

Rezistori:

 

Reostati: