Ķermenim pieliktā spēka un spēka plecs reizinājumu sauc par spēka momentu.
, kur
\(M\) — spēka moments (\(Nm\)),
\(F\) — spēks (\(N\)),
\(l\) — spēka plecs (\(m\)).
Spēka momenta vienība SI sistēmā ir ņūtons reiz metrs, t.i. \(Nm\).
Spēka moments raksturo spēka spēju izraisīt ķermeņa rotāciju attiecībā pret rotācijas asi. Piemēram, spēka moments pielikts uzgriežņu atslēgai, ieskrūvējot un atskrūvējot uzgriezni.
Spēka moments ir atkarīgs ne tikai no spēka, bet arī no spēka pleca garuma. Jo lielāks ir pleca garums, jo vieglāk ieskrūvēt vai izskrūvēt uzgriezni.
Uz ķermeni reizē var darboties vairāki spēku momenti:
Spēka momentus, kas cenšas ķermeni pagriezt pulksteņa rādītāja virzienā, sauc par negatīviem. Savukārt, spēka momentus, kas cenšas ķermeni pagriezt pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam, sauc par pozitīviem. Ja pozitīvie un negatīvie spēka momenti viens otru kompensē, t.i., tad ķermenis atrodas līdzsvarā.
Ķermenis atrodas līdzsvarā, ja visu spēku momentu summa attiecībā pret rotācijas asi ir vienāda ar nulli.