Praksē sastopami vairāku sadursmju (triecienu) veidi.
Divi reālo sadursmju idealizētie modeļi ir:
- absolūti elastīgās sadursmes
- absolūti neelastīgās sadursmes
Absolūti elastīgā centrālā sadursmē:
- ķermeņu deformācija pēc sadursmes pilnībā izzūd
- ķermeņi pēc sadursmes attālinās viens no otra
- izpildās impulsa un enerģijas nezūdamības likumi, kas ļauj sadursmi aprakstīt ar vienādojumiem:
šeit:
- ķermeņu masas, \(kg\)
- ķermeņu ātrumu projekcijas pirms sadursmes, \(m/s\)
- ķermeņu ātrumu projekcijas pēc sadursmes, \(m/s\)
Parasti, šo vienādojumu sistēmu izmanto, lai aprēķinātu ķermeņu ātrumus pēc sadursmes. Lai to izdarītu jāpielieto dažas matemātiskas "viltības".
1. Vienādojumus pārveidojam formā:
2. Izdalām otro vienādojumu ar pirmo, pielietojot arī kvadrātu starpības formulu:
3. Lai atbrīvotos no viena nezināmā lieluma, iegūto izteiksmi reizinām ar un no iegūtā vienādojuma atņemam impulsa nezūdamības likuma vienādojumu:
Līdzīgi, ja ātrumu saskaitīšanas izteiksmi reizināsim ar un šoreiz pieskaitīsim impulsa nezūdamības izteiksmi, tad varam atrast izteiksmi otrā ķermeņa ātruma aprēķināšanai pēc sadursmes:
Ja ir izskaitļota viena no ātruma vērtībām, tad otru var aprēķināt arī izmantojot ātrumu saskaitīšanas izteiksmi.