Zemes garoza sastāv no iežiem, kuriem ir dažāda uzbūve, izcelsme un vecums.
Ieži ir dabiski viena vai vairāku minerālu sakopojumi.
Minerāli ir viendabīgi ķīmiski elementi vai ķīmiski savienojumi ar noteiktām īpašībām un sastāvu.
Ieži var būt cieti, šķidri vai gāzveida.
Pēc izcelsmes, iežus iedala:
- magmatiskie ieži,
- nogulumieži,
- metamorfie ieži.
Magmatiskie ieži veidojušies, magmai atdziestot un sacietējot. Ja magma strauji atdziest, veidojas blīvi ieži ( bazalts):
poraini (pumeks):
stiklaini (obsidiāns):
Ja magma atdziest lēni, tad veidojas granīts:
Tiem ir vienmērīgi kristāliska uzbūve: lieli vai ļoti sīki kristāli. Magmatiskie ieži var saturēt arī metālu rūdas.
Atkarībā no veidošanās apstākļiem nogulumiežus iedala:
- drupieži,
- organiskās izcelsmes,
- ķīmiskās izcelsmes.
Smiltis, grants, māls ir drupieži. Tie veidojušies sadrūpot magmatiskajiem iežiem. Smiltīm, uzkrājoties un sablīvējoties, veidojas smilšakmens:
Bioloģiskas izcelsmes nogulumieži veidojas uzkrājoties un pārveidojoties augu un dzīvnieku atliekām.
Šajos iežos bieži atrodamas fosīlijas.
Pārakmeņojies jūras iemītnieks
Fosīlijas jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas.
Pie šīs grupas pieder akmeņogles, nafta, dabasgāze, kaļķakmens, krīts, dolomīts, kūdra, sapropelis, u.c.
Akmeņogle
Kaļķakmens
Dolomīts
Kūdra
Ķīmiskas izcelsmes nogulumieži rodas no ūdeņos izšķīdušiem sāļiem.
Šīs grupas ieži ir ģipšakmens, dolomīts, akmeņsāls jeb vārāmā sāls., u.c.
Ģipšakmens
Metamorfie ieži veidojas Zemes dzīlēs lielā spiedienā un augstā temperatūrā, pārveidojot nogulumiežus vai magmatiskos iežus. Piemēram, magma ieplūst Zemes garozas plaisās, ieži sakūst un pārveidojas. No smilšakmens rodas kvarcīts, no kaļķakmens – marmors, bet no granīta – gneiss.
To pazīme ir slāņojums vai joslojums.
Kvarcīts
Marmors
Gneiss
Iežu nemitīgo pārtapšanu no viena veida citā sauc par iežu aprites ciklu.
Iekšējo un ārējo procesu ietekmē, ieži pārveidojas nepārtraukti.