Zemes garoza sastāv no iežiem, kuriem ir dažāda uzbūve, izcelsme un vecums.
Ieži ir dabiski viena vai vairāku minerālu sakopojumi.
Minerāli ir viendabīgi ķīmiski elementi vai ķīmiski savienojumi ar noteiktām īpašībām un sastāvu.
Ieži var būt cieti, šķidri vai gāzveida.
 
Pēc izcelsmes, iežus iedala:
  • magmatiskie ieži,
  • nogulumieži,
  • metamorfie ieži.
Magmatiskie ieži veidojušies, magmai atdziestot un sacietējot. Ja magma strauji atdziest, veidojas blīvi ieži ( bazalts):
shutterstock_56068825.jpg
  
poraini (pumeks):
shutterstock_173476151.jpg
 
stiklaini (obsidiāns):
shutterstock_792734836.jpg
  
Ja magma atdziest lēni, tad veidojas granīts:
 
shutterstock_483433768.jpg
  
Tiem ir vienmērīgi kristāliska uzbūve: lieli vai ļoti sīki kristāli. Magmatiskie ieži var saturēt arī metālu rūdas.
 
Atkarībā no veidošanās apstākļiem nogulumiežus iedala:
  • drupieži,
  • organiskās izcelsmes,
  • ķīmiskās izcelsmes.
Smiltis, grants, māls ir drupieži. Tie veidojušies sadrūpot magmatiskajiem iežiem. Smiltīm, uzkrājoties un sablīvējoties, veidojas smilšakmens:
shutterstock_1406018561.jpg
Bioloģiskas izcelsmes nogulumieži veidojas uzkrājoties un pārveidojoties augu un dzīvnieku atliekām.
Šajos iežos bieži atrodamas fosīlijas.
 
shutterstock_1652239732.jpg
Pārakmeņojies jūras iemītnieks
Fosīlijas jeb pārakmeņojumi ir dzīvnieku, augu vai citu organismu pārakmeņojušās paliekas.
Pie šīs grupas pieder akmeņogles, nafta, dabasgāze, kaļķakmens, krīts, dolomīts, kūdra, sapropelis, u.c.
 
shutterstock_1371874583.jpg
Akmeņogle
  
shutterstock_457183552.jpg
Kaļķakmens
  
shutterstock_748743757.jpg
Dolomīts
  
shutterstock_787762264.jpg
Kūdra
Ķīmiskas izcelsmes nogulumieži rodas no ūdeņos izšķīdušiem sāļiem.
Šīs grupas ieži ir ģipšakmens, dolomīts, akmeņsāls jeb vārāmā sāls., u.c.
 
shutterstock_2094237331.jpg
Ģipšakmens
  
Metamorfie ieži veidojas Zemes dzīlēs lielā spiedienā un augstā temperatūrā, pārveidojot nogulumiežus vai magmatiskos iežus. Piemēram, magma ieplūst Zemes garozas plaisās, ieži sakūst un pārveidojas. No smilšakmens rodas kvarcīts, no kaļķakmens – marmors, bet no granīta – gneiss.
To pazīme ir slāņojums vai joslojums.
 
shutterstock_1883984686.jpg
Kvarcīts
  
shutterstock_353601767.jpg
Marmors
  
shutterstock_56061208.jpg
Gneiss
Iežu nemitīgo pārtapšanu no viena veida citā sauc par iežu aprites ciklu.
Iekšējo un ārējo procesu ietekmē, ieži pārveidojas nepārtraukti.